Vakar beidzot paliku pirmo nakti savā jaunajā mājvietā, kas gan nav tā pati mājvieta, kurā biju domājis ievākties. Tajā bija plūdi, un tāpēc mājas apsaimniekotājs piedāvāja man jaunu māju. Kādu nedēļu gan sanāca dzīvot pie draugiem uz dīvāna.
Jaunajai mājai ir labāka atrašanās vieta, jaunākas virtuves iekārtas un plašākas telpas (tai skaitā mana guļamistaba). Vēl gan nav bijis laika iekārtoties (t.i., izpakot mantas), jo esmu pārāk aizņemts ar cīnīšanos ar iesnām un savas rītdienas prezentācijas sagatavošanu. Tātad, diemžēl nav arī laika uzrakstīt jums ko vairāk.
līdz manai jaunajai mājvietai 
. Laikam iespaidīgākais trimus ir tas, ka es maksāšu mēnesī par 47% mazāk. Otrs vērā ņemams prieks ir tas, ka attālums līdz pilsētas centram 
ir sarucis par 70%. Naktsdzīvei parādās kaut kāda cerība. Centra tuvums arī nozīmē, ka visi daudz maz vērā ņemamie sabiedriskā transporta maršruti ir kļuvuši daudz pieejamāki. Attālums līdz salsas klubam 
arī ievērojami mazāks (plus, lielāka iespēja no tā atgriezties ar sabiedrisko transportu).
kā bija, tā ir 1,6 km atālumā. Tiesa, nu vairs man vairs nebūs bezmaksas kurjer-autobus uz kampusu. Lai nu kā, tas ne vienmēr kursēja ērtos laikos. Pie tam, ejot ar kājām (ko es darīšu), man sanāk iet caur pilsētas parku, kas ir patīkamāk, kā iet pa ceļa malu. Mans institūts (IQC) 
ir ievērojami tālāk. Bet tā kā es tur parasti devos no Universitātes, tad lietas būtība nemainās. Pie tam, no universitātes uz institūtu ir iespēja braukt pa brīvu, un es varētu to beidzot sākt izmantot. Toties tagad man daudz tuvāk būs Perimetra Institūts 
, kur varēšu apmeklēt daudzas vērtīgas runas.
. Tas nu tagad atkrīt. Pilsētas centrā ir viens pārtikas lielveikals, bet tā darba laiks ir visai ierobežots un arī cenas varētu būt mazliet lielākas. Bet tagadējais tuvumā esošais valdības alkohola veikals strādā par vienu stundu ilgāk kā iepriekšējais :D
Kaut kad ne pārāk ilgi pēc Eiropas apceļošanas ar auto-stopiem nopirku grāmatu 