Jaunā mājvieta +/-
Saturday, November 29th, 2008Tā nu dažādu notikumu ķēde ir novedusi mani no vecās mājvietas
līdz manai jaunajai mājvietai
. Laikam iespaidīgākais trimus ir tas, ka es maksāšu mēnesī par 47% mazāk. Otrs vērā ņemams prieks ir tas, ka attālums līdz pilsētas centram
ir sarucis par 70%. Naktsdzīvei parādās kaut kāda cerība. Centra tuvums arī nozīmē, ka visi daudz maz vērā ņemamie sabiedriskā transporta maršruti ir kļuvuši daudz pieejamāki. Attālums līdz salsas klubam
arī ievērojami mazāks (plus, lielāka iespēja no tā atgriezties ar sabiedrisko transportu).
Universitāte (mans kabinets)
kā bija, tā ir 1,6 km atālumā. Tiesa, nu vairs man vairs nebūs bezmaksas kurjer-autobus uz kampusu. Lai nu kā, tas ne vienmēr kursēja ērtos laikos. Pie tam, ejot ar kājām (ko es darīšu), man sanāk iet caur pilsētas parku, kas ir patīkamāk, kā iet pa ceļa malu. Mans institūts (IQC)
ir ievērojami tālāk. Bet tā kā es tur parasti devos no Universitātes, tad lietas būtība nemainās. Pie tam, no universitātes uz institūtu ir iespēja braukt pa brīvu, un es varētu to beidzot sākt izmantot. Toties tagad man daudz tuvāk būs Perimetra Institūts
, kur varēšu apmeklēt daudzas vērtīgas runas.
Jā, māja un istaba gan būs krietni mazāka un vecāka, bet tas atvieglo iespēju visu padarīt mājīgāku. Es dzīvošu kopā ar savu vācu paziņu Jūliju, un mēs jau izkaldinājām šādus plānus. Dzīvošana kopā ar sievieti varētu arī padarīt virtuvi tīrāku, jo liekas, ka iepriekšējā mājā es biju vienīgais, kam tas rūpēja. Internets droši vien arī būs lēnāks.
Iepriekšējajai mājvietai tuvuma bija ļoti liels pārtikas diennakts lielveikals
. Tas nu tagad atkrīt. Pilsētas centrā ir viens pārtikas lielveikals, bet tā darba laiks ir visai ierobežots un arī cenas varētu būt mazliet lielākas. Bet tagadējais tuvumā esošais valdības alkohola veikals strādā par vienu stundu ilgāk kā iepriekšējais :D
Centrā ir arī viena frizētava, kur man patīk iet. Tikko kā biju otro reizi. Mans frizieris bija vīrietis ar pamatīgu itāļu akcentu vārdā Tony. Ģērbies baltā kreklā, ar uz aizmuguri saglaustiem matiem, reti un neuzkrītoši šad tad pasmaidošs… Ja es kaut kad uzņemšu gangsterfilmu, viņš būs pirmais pie kā došos. Vispār plānoju uz frizētavu piestaigā biežāk, tāpēc arī pirmo reizi mūžā atstāju frizierim dzeramnaudu.


