Jaunās pasaules meklējumos

Tā nu dažādu notikumu ķēde ir novedusi mani no vecās mājvietas līdz manai jaunajai mājvietai . Laikam iespaidīgākais trimus ir tas, ka es maksāšu mēnesī par 47% mazāk. Otrs vērā ņemams prieks ir tas, ka attālums līdz pilsētas centram ir sarucis par 70%. Naktsdzīvei parādās kaut kāda cerība. Centra tuvums arī nozīmē, ka visi daudz maz vērā ņemamie sabiedriskā transporta maršruti ir kļuvuši daudz pieejamāki. Attālums līdz salsas klubam arī ievērojami mazāks (plus, lielāka iespēja no tā atgriezties ar sabiedrisko transportu).

Universitāte (mans kabinets) kā bija, tā ir 1,6 km atālumā. Tiesa, nu vairs man vairs nebūs bezmaksas kurjer-autobus uz kampusu. Lai nu kā, tas ne vienmēr kursēja ērtos laikos. Pie tam, ejot ar kājām (ko es darīšu), man sanāk iet caur pilsētas parku, kas ir patīkamāk, kā iet pa ceļa malu. Mans institūts (IQC) ir ievērojami tālāk. Bet tā kā es tur parasti devos no Universitātes, tad lietas būtība nemainās. Pie tam, no universitātes uz institūtu ir iespēja braukt pa brīvu, un es varētu to beidzot sākt izmantot. Toties tagad man daudz tuvāk būs Perimetra Institūts , kur varēšu apmeklēt daudzas vērtīgas runas.

Jā, māja un istaba gan būs krietni mazāka un vecāka, bet tas atvieglo iespēju visu padarīt mājīgāku. Es dzīvošu kopā ar savu vācu paziņu Jūliju, un mēs jau izkaldinājām šādus plānus. Dzīvošana kopā ar sievieti varētu arī padarīt virtuvi tīrāku, jo liekas, ka iepriekšējā mājā es biju vienīgais, kam tas rūpēja. Internets droši vien arī būs lēnāks.

Iepriekšējajai mājvietai tuvuma bija ļoti liels pārtikas diennakts lielveikals . Tas nu tagad atkrīt. Pilsētas centrā ir viens pārtikas lielveikals, bet tā darba laiks ir visai ierobežots un arī cenas varētu būt mazliet lielākas. Bet tagadējais tuvumā esošais valdības alkohola veikals strādā par vienu stundu ilgāk kā iepriekšējais :D

Centrā ir arī viena frizētava, kur man patīk iet. Tikko kā biju otro reizi. Mans frizieris bija vīrietis ar pamatīgu itāļu akcentu vārdā Tony. Ģērbies baltā kreklā, ar uz aizmuguri saglaustiem matiem, reti un neuzkrītoši šad tad pasmaidošs… Ja es kaut kad uzņemšu gangsterfilmu, viņš būs pirmais pie kā došos. Vispār plānoju uz frizētavu piestaigā biežāk, tāpēc arī pirmo reizi mūžā atstāju frizierim dzeramnaudu.

9. decembrī beidzot ieradīšos uz menesi Latvijā. Liekas, ka tas jau ir tādā kā rokas stiepiena attālumā, un bieži vien jau vairāk domāju par to, ko darīšu tur, nekā par to, kas vēl jāpagūst šeit.

Mums te atkal snieg. Es gan daudz no tiem 20cm nevaru izbaudīt (un uzņemt labāku sniega bildi), jo nu jau kādu laiku esmu apslimis. Tiesa, viss tagad jau iet uz labo pusi.

Vēl tik pielikšu bildi ar manu pirmo veiksmīgi izcepto ceturtdaļgadsimta dzimšanas dienas kūku.

Priecīgus svētkus.

Manā istabā pēkšņi parādījušās kaut kādas mušas. Vienu dienu tās ietusē uz spoguļa. Esmu gatavs veikt manevru, izņemu no atvilknes sērkociņus un dezodorantu. Tas ir mans tipiskais komplekts cīņai ar kukaiņiem. Aizšķiļu kociņu un … . Mana lielākā vilšanās AXE dezodorantos! Lai gan uz tā ir brīdinājuma zīme, ka tas ir ļoti uzliesmojošs, tas nodzēš manu sērkociņu. Un tā divas reizes pēc kārtas.

Šodien man tāds depresīvs garastāvoklis. Liekas, ka es tā kārtīgi nekad neiemācīšos sekot salsas mūzikai - es vienkārš nedzirdu to ritmu cauri mūzikai. Ai, nu gan jau pēc kādiem pieciem gadiem. Tad vēl visādi darbiņi sakrājušies. Atkal! Tāda dzīve. Bet nu vakarā saņēmos un šādus tādus sīkumus apdarīju. Tad jau redzēs :D Vēl nezinu, vai nākošajā semestrī man sanāks dzīvot kopā ar citiem ļautiņiem kā gribētos, vai nē. Papildus iedvesmai, Karena piedāvāja šādu video:

Apsveicam ar atgriešanos manu šalli un cimdus!

YouTube sāk lasīt manas domas. No rītiem man patīk uzlikt kādu mūzuku. Eju pie datora, un prasās kaut ko smagāku. Iedomājos, Limp Bizkit. Es viņus klausos ļoti reti, bet atverot vaļā YouTube, zem “Recommended for You” divi no trīs video ir Limp Bizkit. Wow!

Vakar svētdienas vidū, kad var atļauties neko tā īsti nedarīt, sēdējām istabas vidū un runājāmies ar draugiem. Kaut kā sākām runāt par kodolieročiem. Un starp Japānieti, Irānieti, Taivānieti un Indieti es sajutos vienīgais, kura valstij nav nekāda sakara ar tiem :D

Atcerieties manis zīmēto tualetes durvju sirsniņu un tekstu uz sienas? Tagad pirms pārvākšanās man nācās tikt no tā vaļā. Izrādās, ka ar parasto zīmuli rakstītais ne viemēr grib viegli nākt nost. Tad nu es iegādājos četras dzēšgumijas, un dzēstu tā, ka man tagad uz īkšķiem ir tulznas :D

Šodien sēdod ap 13 stundām autobusā, es ar Rinu esam atgriezušies no sava ceļojuma ziemeļaustrumu virzienā. Tam visam vajadzētu beigties ar jaunu pasi pēc diviem mēnešiem :) Atgriežoties mājās, man bija jāpārvācās uz blakus esošu māju, jo iepriekšējo plānots remontēt šajā semestrī (nez gan ko viņi tur remontēs).

Patīkami atkal satikt mājas biedrus, bet mēs te tagad būsim trīs. Jā, trīs :( Ceturtais draugs, brazīlis, nākamsemestr dzīvos kaut kur tuvu, bet ne mūsu mājā. Viņš perfekti aizstāvēja savu maģistra darbu, un Augustā dosies studēt uz Amsterdamu. Beidzoties šim semestrim, man pazūd četri cilvēki, ar ko man visjautrāk kopā gāja. Diviem beidzas viņu apmaiņas programma, divi pabeidz studijas, un dodas gada ilgā ceļojumā apkārt pasaulei. Varbūt kādu dienu … Un vēl daudzi citi pabeidz studijas, vai vismaz ņem četrus brīvus vasaras mēnešus.

Tad nu manas pāris pēdējās ceļojuma dienas bija tāds kā pārdomu periods. Kur es esmu pēc šī semestra, un kur man doties tālāk. Ko man darīt vairāk, un no kā atteikties. Bet nu nekad jau nevar zināt, kā kas būs. Līdz šim tiešām viss ir bijis ļoti labi. Pat drausmīgi augstais un aukstais sniegs :D

Šī man tāda brīvā nedēļa pirms studiju atsākuma nākamnedēļ. Tā kā pacentīšos mazliet izvērsties plašāk nākamajās dienās :) Rīt gan jāiet izstāstīt savam profesoram manuprāt mans nozīmīgākais šī semestra pētījumu sasniegums, kuru izdarīju cenšoties aizmigt (vienreiz, kas līdzīgs notika Pasta ielā :D ). Arī par to pastāstīšu vairāk.

Dzīve turpinās un viss jau būs OKAY! :)

P.S. Mana jaunā adrese ir:
Ansis Rosmanis
Townhouse 80d
350 Columbia st., W
Waterloo, ON
N2L 6G6
Canada

Pēdējā laikā esmu devis tā mazāk ziņu par to kā man iet. Vienmēr jau mēs mēģinām savu slinkumu ar kaut ko attaisnot. Mans mēģinājums: pirmdien man sākas sesija (jeb kā to sauc te, finals).

Lielāko daļu darbu jau esmu padarījis: vakar pabeidzu pēdējo mājas darbu, un ceturtdien noprezentēju savu gala projektu. Tagad tikai līdz četrpadsmitajam datumam jāuzraksta tāds 10 lapaspušu kopsavilkums par manis prezentēto. Bet, ja tā godīgi, jūtos brīžiem neērti, kad runājos ar bakalauriem. Viņi, piemēram, man saka, ka viņiem jākārto pieci eksāmeni šajā sesijā, bet man mana grāda iegūšanai vajadzīgi vispār tikai četri priekšmeti. Tā kā man tādas īstas saspringtas sesijas varētu nemaz vairs arī nebūt.

Mācības gan nav mani vienīgie pienākumi. Nākamnedēļ vēl jāvaktē un pēc tam jālabo viens gala eksāmens. Un beidzot jāturpina atkal kaut kāda pētniecība. Bet neļaujiet man aizbildināties, ka es esmu aizņemts!