Parasti, ja kāds pārtikas produkts valstī nav pieprasīts, tad tas ir grūti pieejams vai arī tā cena ir drausmīgi augsta (kā, piemēram, biezpienam). Taču ar manu šīs nedēļas atklājumu ir pavisam citādāk. Tas ir blakus produkts, tāpēc tā produkcija ir neizbēgama. Vistu sirdis un guzas. Labā ziņa ir tā, ka šiet cilvēki tās neēd (droši vien, izņemot ķīniešus, jo tie ēd visu, kas kustās), un tāpēc to cena ir ļoti zema. Ņamm…
Archive for the ‘Kulinārija’ Category
Blakusprodukti
Sunday, January 25th, 2009Dzērieni
Monday, January 12th, 2009Jā, jūs to panācāt! Jau kā četras dienas Kanādā, un es joprojām esmu skumjš, ka bija jābrauc prom. Jocīgi vai nē, bet tā nu tas ir :(
Pirmo vakaru Waterloo sēdēju kopā ar savu bijušo mājas biedru un dzērām alu. Viņš nebija dzēris neko četrus mēnešus. Es tiešām slikti ietekmēju cilvēkus :D Tātad, eksperiments “Aldara Zelta”. Nopirku veikalā Zelta alu, kas tagad šeit pārdodas bundžās. Un pat bundžā tas garšo trīsreiz labāk par Latvija nopērkamo Zelta alu. Tādad, tā tiešām ir ka eksportam viņi nesūta to puķūdeni!
Japāņu draudzene Rina vienmēr sūdzējusies, ka viņai nepatīk sake. Dīvaini. Toties viņa teica, ka viņai ļoti patīkot Kanādā nepieejamais japāņu dzēriens šoču, ko gatavo no saldajiem kartupeļiem, rīsiem un/vai labības. Tad nu viņa bija atvedusi vienu pudeli. Lai gan dzira ir tikai 25% stipra, tā garšo divtik slikti kā pretīgs šņabis. Varbūt tas ir tā kā ar olīvām, ka jāpierod, un tad liekas super :D Bet sake man patīk. Tiesa, Latvijā dzertais likās visai pretīgs.
Rina man no Japānas dāvanā atveda tēju un ļoti skaistus irbulīšus ar irbulīšu paliktnīti zivs formā. Labprāt nofotografētu un parādītu, bet mans fotoaparāts ir saplīsis (varbūt jāsāk šādiem mērķiem izmantot telefonā esošā kamera). Tēja gan tāda interesanta. Pirmkārt man jāsaka, ka japāņu zaļā tēja smaržo daudz, daudz izteiktāk un patīkamāk kā Latvijā nopērkamā zaļā tēja. Mana paciņa gan ir ļoti interesanta. Tajā ir arī rīsu graudiņi! Tā kā pēc tējas izdzeršanas varu tos izlasīt no biezumiem un apēst :) Jūs esat dzēruši tēju ar rīsiem?
Šorīt runājos ar indiešu puisi, kurš tikko kā ieradies Kanāda, un tagad dzīvo manā iepriekšējā istabā. Viņš man piedāvāja indiešu tēju. Kad prasīju, ar ko tā specifiska, viņš teica, ka nezinot, jo īsti nekādas citādas tējas viņš nepārzina. Tējas lielāko daļu sastādīja piens, nevis ūdens. Tā bija arī ļoti salda, un tikai pašas krūzītes beigās es beidzot arī sajutu pazīstamo melnās tējas garšu. Garšīgi!
Priekā!
Tiramisu
Wednesday, November 26th, 2008Kārtējā ceturtdaļgadsimta jubileja prasīja pienācīgu kūku. Kā var redzēt, kūka kādai, kura eksperimentē ar augstu spriegumu. Ar katru piegājienu palieku kūku jomā arvien labāks!!!
Te arī sensenis solītās 31. oktobra izbrauciena bildes. Sākumā maza iesildīšanās:
Šeit Kristīne rāda, kā ir paredzēts kāpt.
Pēc tam es mēģinu to atkārtot …
… kā arī mūku prom no rokas, kas tēmē uz manu dibenu. Patiesībā, apmēram pus minūti pēc šīs bildes uzņemšanas es sapratu, ka tomēr nespēšu tikt augšā. Tad nu es mēģināju tik/ šļūkt lejā. Tas radīja mazus nobrāzumus, bet kas daudz jautrāk, mana jaka uzķērās uz klints. Jā, tā nu es tur karājos … . Diemžēl citi tērēja laiku smejoties, nevis uzņemot bildi.
Oktobra diēta
Wednesday, October 1st, 2008Bija desmit vakarā, kad pēdējā septembra dienā devos uz Universitātes SubWay. Pēc divām stundām oktobris ir klāt, un man vēl pēdējo reizi ir jāizjūt brīvība. Pasūtu sešu collu bekona sendviču un tad lēnām eju caur kampusu izbaudot katru tā kumosu; kā mutē sajaucās maizes, paprikas, salātu un bekona patīkamās garšas. Nu sajūta gluži tāda kā filmā Harold & Kumar Go to White Castle vai pēdējā How I Met Your Mother sērijā.
Lieta tāda, ka oktobrī Rina un es esam veģitārieši. Joprojām gan neesmu dzirdējis labu argumentu, kāpēc cilvēkiem nevajadzētu ēst gaļu. (Tiesa, esmu dzirdējis labus argumentus, kāpēc ir slikts tās gaļas “ražošanas” process, kuru pārsvarā patērējam). Nesen klausījos kādu drauga ietektu video, par to ka mēs patērējam krietni vairāk gaļu, kā vajadzētu. It sevišķi šeit, Ziemeļamerikā. Drīzāk es neesmu kādu pamatotu iemeslu vadīts, bet gan vairāk tieši eksperimentēju vai varu izdzīvot bez gaļas. Ja nu pēkšņi mani izskalo uz vienuļas salas, man būtu jābūt spējīgam …
P.S. Domāju, ka 1. novembrī būšu makten izsalcis un prasīšu “vēlvien’ cūciņ!”
Bekons
Sunday, August 17th, 2008
Kraukšķīgi cepts bekons jau izsenis ir bijusi ļoti iecienīta brokastu sastāvdaļa. Tā izcepšana prasa mazliet laika, bet diemžēl daudziem cilvēkiem nav pat pāris brīvu minūšu. It sevišķi šeit Ziemeļamerikā, kur visi dzīvo vienā skriekšanā un pārtiek no ātrajām uzkodām. Kā par laimi, kā man tikko izdevās atklāt, tam ir risinājums. Bekona automāts – nospied pogu, un bekons gatavs. Precīzākas instrukcijas lasāmas uz automāta:
- Press Button (nospied pogu)
- Receive Bacon in Hand … (saņem bekonu rokās …)
- or directly to mouth (vai pa taisno mutē).
Otrais galā
Monday, August 11th, 2008Uzvilku vilnas zeķes, apsedzos ar segu un tā arī pavadīju savu svētdienas vakaru. Tikai +16 un ideāli laikapstākļi, lai sēdētu mājās un skatītos olimpiādi. (Ai, redzēju tikai kā latvieši pludmales volejbolā zaudē Argentīnai). Vēl jo vairāk tāpēc, ka piektdien pabeidzu savu pēdējo mājasdarbu, un tādejādi līdz septembra sākumam esmu brīvs no mācībām.
Mazliet sanāca arī laiks nodarboties ar kulinārijas brīnumiem. Draudzene Karena beidz studijas un rīt brauc prom no Waterloo, tāpēc man vajadzēja kaut ko viņai izcept un uzrīkot tādu privātu pikniku. Šoreiz – divas dažādas pildītās picas (calzones).
Banānu pankūkas
Thursday, June 5th, 2008Well can’t you see that it’s just raining
There ain’t no need to go outside…
But Baby, You hardly even notice
When I try to show you
This song is meant to keep ya
From doing what you’re supposed to
Like waking up too early
Maybe we can sleep in
I’ll make you banana pancakes
Pretend like it’s the weekend now
Sen nebiju neko klausījies no Jack Johnson, tāpēc izlēmu to pamainīt. Sēžot offisā un klausoties Banana Pancakes, es pēkšņi izdomāju, ka tas izklausās pēc kaut kā, ko es varētu uzcept. Ātri tika uzmeklēta recepte, un izlaižot tajā minēto cepampulveri, tapa garšīgākās pankūkas, ko es esmu radījis.
50x īsāks ieraksts
Tuesday, May 20th, 2008Manas rokas smaržo/smird pēc sīpoliem. Paldies tai, kas man samācīja viņus ēst :D
Star citu, paklausieties Prāta Vētru, un pasakiet, kura ir jūsu mīļākā dziesma :)
Pārtikas cenas
Tuesday, April 8th, 2008Es visu laiku gribēju veikt tādu kā lielu apkopojumu par pārtikas cenām, bet paliku ar vien slinkāks un slinkāks. Tāpēc publicēšu savu puspaveikto darbu. Ja jums ir vēlme zināt ko vēl, varu mēģināt noskaidrot. Protams, neprasiet par griķiem, kefīiru vai kārtīgu rudzu maizi.
Visu laiku domāju, ka 1 Kanādas dolārs ir visai precīzi 0,50 lati, bet beidzot apskatījos Latvijas Bankas lapā, un izrādās, ka kurss ir 0,445. Nu jā, neiet mums īpaši labi Ziemeļamerikā ar to ekonomisko izauksmi. Lai nu kā, jau kādu laiku kā esmu pārstājis savā prātā konvertēt visas cenas uz latiem, ja nu vienīgi, pērkot kaut ko lielāku.
Augļi, dārzeņi un sēnes
Tomāti 2.80$/kg
Sarkanā paprika 6.55$/kg
Gurķi (puslīdz lieli) 0.79$/gab.
Baltie šampinjoni 6.59$/kg
Mandarīni 2.14$/kg
Greifrūti 0.40$/gab.
Banāni 1.08$/kg
Persiki 3.73$/kg
Mango 0.99$/gab. Tāda ņamma, kad gatavi.
Bieži vien veikalā atrodamie banāni, mango un plūmes ir vēl krietni zaļas. Bet tad es paturu tos pāris dienas istabā (ja tie piepeši nav pārāk kārdinoši, lai apēstu puszaļus) un gatavi ir.
Piena produkti
Piens 4.99$ (4l) Viņu tirgo tādos 3 x 1,33l plastmasas maisiņos.
Skābais krējums 2.19$ (500ml 14%) Nepērot lētāko, šis tiešām garšo pēc Latvijas krējuma.
Čedaras siers 3.99 (300g). Lētākais, un nav tik garšīgs kā siers Latvijā, Francijā.
Sviests 3.59$ (454g)
Granulētais biezpiens 2.79$ (500g)
Parastais biezpiens 6.09$ (500g) Es nemaz necerēju ko tādu te atrast, bet nu tā cena.
Mazliet dziivnieki
Olas 2.89$(12 gab.) Normāla izmēra, saucās extra large.
Tītara hot dog desiņas 2.99(450g)
Saldēta mencas fileja $5.99 (400g)
Cepamlietas un citas lietas
Milti 3.29$ (2 kg)
Cukurs 1.89$ (2kg)
Olīveļa 4.89$ (500ml)
Sausais raugs 3.99$ (113g) Citādu raugu neatradu, un arī šo ar pūlēm, tas ir, viena no veikala darbiniecēm nemaz nezināja, kas ir raugs.
Makaroni 1.69$ (900g)
Pupiņas bundžā 0.89$ (540ml)
Apelsīnu sula 3.79$ (1.89l)
… un visbeidzot.
Raffaello 1.49$ (tikai 3 gab.)
Perfektcionisms un robežas
Tuesday, March 4th, 2008Šajā semestrī mācos tikai vienu priekšmetu, un tāpēc cenšos tajā būt cik labs vien iespējams. Pie tam, tas ir tiešām priekšmets, kas mani interesē un kurā man patīk, kā pasniedzējs stāsta. Bet tie mājasdarbi ir vienkārši mokoši. Mums kopā ir trīs mājasdarbi, no kuriem tikko pabeidzu otro. Mājasdarbs sastāv no pieciem uzdevumiem, no kuriem daži ir tādi, kurus mēģināju atrisināt kādas trīs dienas.
Rīt (otrdien) man tas ir jānodod, bet joprojām neesmu atrisinājis otro uzdevumu. Tā kā pasniedzēji ir draudzīgi pret maģistratūras un doktorantūras studentiem, tad es mierīgi varētu sev palūgt termiņa pagarinājumu, bet es sapratu divas lietas.
Pirmkārt, lai gan uzdevumu nevaru atrisināt pilnībā, kaut ko tomēr varu izdarīt. Un galu galā, ir daudzi uzdevumi ar kuriem mēs dzīvē (un matemātikā) netiekam līdz galam galā, bet starprezultāti arī ir (pierakstīšanas) vērti.
Otrkārt, nav jēgas tērēt visu savu laiku cīnoties ar kādu problēmu, kas pagaidām nav manā līmenī. Varbūt labāk patērēt laiku lai vismaz kaut ko pamācītos. Augstlēcēji jau arī nesāk ar 2.30. Mācoties LU es kaut kā vairāk tendējos uz pētniecību, bet nu saprotu, ka labāk vienkārši lasīt grāmatas, jo nav ka mēģināt kaut ko pētīt, ja nav īsti sajēgas ko un kā (un kāpēc) pētīt.
P.S. Visiem tiem, kas tomēr izturēja, un izlasīja manis rakstīto līdz galam: Vakar es ņēmu rokā draugu uzdāvināto pavārgrāmatu un pirmo reizi mūžā uzcepu maizi. Gardu itāļu maizi. Tā kā man nepatīk veikalos esošā ar gaisu piepūstā tostermaize, tad es varētu biežāk cept pats. Papildus stimuls ir tas, ka šeit (un arī lielākajā daļā dzīvokļu) elektrība un komunālie pakalpojumi ir ierēķināti īrē, tā kā šāda maize arī izmaksā lētāk.