Oktobra diēta
Wednesday, October 1st, 2008Bija desmit vakarā, kad pēdējā septembra dienā devos uz Universitātes SubWay. Pēc divām stundām oktobris ir klāt, un man vēl pēdējo reizi ir jāizjūt brīvība. Pasūtu sešu collu bekona sendviču un tad lēnām eju caur kampusu izbaudot katru tā kumosu; kā mutē sajaucās maizes, paprikas, salātu un bekona patīkamās garšas. Nu sajūta gluži tāda kā filmā Harold & Kumar Go to White Castle vai pēdējā How I Met Your Mother sērijā.
Lieta tāda, ka oktobrī Rina un es esam veģitārieši. Joprojām gan neesmu dzirdējis labu argumentu, kāpēc cilvēkiem nevajadzētu ēst gaļu. (Tiesa, esmu dzirdējis labus argumentus, kāpēc ir slikts tās gaļas “ražošanas” process, kuru pārsvarā patērējam). Nesen klausījos kādu drauga ietektu video, par to ka mēs patērējam krietni vairāk gaļu, kā vajadzētu. It sevišķi šeit, Ziemeļamerikā. Drīzāk es neesmu kādu pamatotu iemeslu vadīts, bet gan vairāk tieši eksperimentēju vai varu izdzīvot bez gaļas. Ja nu pēkšņi mani izskalo uz vienuļas salas, man būtu jābūt spējīgam …
P.S. Domāju, ka 1. novembrī būšu makten izsalcis un prasīšu “vēlvien’ cūciņ!”
Kraukšķīgi cepts bekons jau izsenis ir bijusi ļoti iecienīta brokastu sastāvdaļa. Tā izcepšana prasa mazliet laika, bet diemžēl daudziem cilvēkiem nav pat pāris brīvu minūšu. It sevišķi šeit Ziemeļamerikā, kur visi dzīvo vienā skriekšanā un pārtiek no ātrajām uzkodām. Kā par laimi, kā man tikko izdevās atklāt, tam ir risinājums. Bekona automāts - nospied pogu, un bekons gatavs. Precīzākas instrukcijas lasāmas uz automāta:
