Jaunās pasaules meklējumos

Bija desmit vakarā, kad pēdējā septembra dienā devos uz Universitātes SubWay. Pēc divām stundām oktobris ir klāt, un man vēl pēdējo reizi ir jāizjūt brīvība. Pasūtu sešu collu bekona sendviču un tad lēnām eju caur kampusu izbaudot katru tā kumosu; kā mutē sajaucās maizes, paprikas, salātu un bekona patīkamās garšas. Nu sajūta gluži tāda kā filmā Harold & Kumar Go to White Castle vai pēdējā How I Met Your Mother sērijā.

Lieta tāda, ka oktobrī Rina un es esam veģitārieši. Joprojām gan neesmu dzirdējis labu argumentu, kāpēc cilvēkiem nevajadzētu ēst gaļu. (Tiesa, esmu dzirdējis labus argumentus, kāpēc ir slikts tās gaļas “ražošanas” process, kuru pārsvarā patērējam). Nesen klausījos kādu drauga ietektu video, par to ka mēs patērējam krietni vairāk gaļu, kā vajadzētu. It sevišķi šeit, Ziemeļamerikā. Drīzāk es neesmu kādu pamatotu iemeslu vadīts, bet gan vairāk tieši eksperimentēju vai varu izdzīvot bez gaļas. Ja nu pēkšņi mani izskalo uz vienuļas salas, man būtu jābūt spējīgam …

P.S. Domāju, ka 1. novembrī būšu makten izsalcis un prasīšu “vēlvien’ cūciņ!”

Kraukšķīgi cepts bekons jau izsenis ir bijusi ļoti iecienīta brokastu sastāvdaļa. Tā izcepšana prasa mazliet laika, bet diemžēl daudziem cilvēkiem nav pat pāris brīvu minūšu. It sevišķi šeit Ziemeļamerikā, kur visi dzīvo vienā skriekšanā un pārtiek no ātrajām uzkodām. Kā par laimi, kā man tikko izdevās atklāt, tam ir risinājums. Bekona automāts - nospied pogu, un bekons gatavs. Precīzākas instrukcijas lasāmas uz automāta:

1. Press Button (nospied pogu)
2. Receive Bacon in Hand … (saņem bekonu rokās …)
3. or directly to mouth (vai pa taisno mutē).

Uzvilku vilnas zeķes, apsedzos ar segu un tā arī pavadīju savu svētdienas vakaru. Tikai +16 un ideāli laikapstākļi, lai sēdētu mājās un skatītos olimpiādi. (Ai, redzēju tikai kā latvieši pludmales volejbolā zaudē Argentīnai). Vēl jo vairāk tāpēc, ka piektdien pabeidzu savu pēdējo mājasdarbu, un tādejādi līdz septembra sākumam esmu brīvs no mācībām.

Mazliet sanāca arī laiks nodarboties ar kulinārijas brīnumiem. Draudzene Karena beidz studijas un rīt brauc prom no Waterloo, tāpēc man vajadzēja kaut ko viņai izcept un uzrīkot tādu privātu pikniku. Šoreiz - divas dažādas pildītās picas (calzones).

Well can’t you see that it’s just raining
There ain’t no need to go outside…
But Baby, You hardly even notice
When I try to show you
This song is meant to keep ya
From doing what you’re supposed to
Like waking up too early
Maybe we can sleep in
I’ll make you banana pancakes
Pretend like it’s the weekend now

Sen nebiju neko klausījies no Jack Johnson, tāpēc izlēmu to pamainīt. Sēžot offisā un klausoties Banana Pancakes, es pēkšņi izdomāju, ka tas izklausās pēc kaut kā, ko es varētu uzcept. Ātri tika uzmeklēta recepte, un izlaižot tajā minēto cepampulveri, tapa garšīgākās pankūkas, ko es esmu radījis.

Manas rokas smaržo/smird pēc sīpoliem. Paldies tai, kas man samācīja viņus ēst :D

Star citu, paklausieties Prāta Vētru, un pasakiet, kura ir jūsu mīļākā dziesma :)

Es visu laiku gribēju veikt tādu kā lielu apkopojumu par pārtikas cenām, bet paliku ar vien slinkāks un slinkāks. Tāpēc publicēšu savu puspaveikto darbu. Ja jums ir vēlme zināt ko vēl, varu mēģināt noskaidrot. Protams, neprasiet par griķiem, kefīiru vai kārtīgu rudzu maizi.

Visu laiku domāju, ka 1 Kanādas dolārs ir visai precīzi 0,50 lati, bet beidzot apskatījos Latvijas Bankas lapā, un izrādās, ka kurss ir 0,445. Nu jā, neiet mums īpaši labi Ziemeļamerikā ar to ekonomisko izauksmi. Lai nu kā, jau kādu laiku kā esmu pārstājis savā prātā konvertēt visas cenas uz latiem, ja nu vienīgi, pērkot kaut ko lielāku.

Augļi, dārzeņi un sēnes

Tomāti 2.80$/kg
Sarkanā paprika 6.55$/kg
Gurķi (puslīdz lieli) 0.79$/gab.
Baltie šampinjoni 6.59$/kg
Mandarīni 2.14$/kg
Greifrūti 0.40$/gab.
Banāni 1.08$/kg
Persiki 3.73$/kg
Mango 0.99$/gab. Tāda ņamma, kad gatavi.

Bieži vien veikalā atrodamie banāni, mango un plūmes ir vēl krietni zaļas. Bet tad es paturu tos pāris dienas istabā (ja tie piepeši nav pārāk kārdinoši, lai apēstu puszaļus) un gatavi ir.

Piena produkti

Piens 4.99$ (4l) Viņu tirgo tādos 3 x 1,33l plastmasas maisiņos.
Skābais krējums 2.19$ (500ml 14%) Nepērot lētāko, šis tiešām garšo pēc Latvijas krējuma.
Čedaras siers 3.99 (300g). Lētākais, un nav tik garšīgs kā siers Latvijā, Francijā.
Sviests 3.59$ (454g)
Granulētais biezpiens 2.79$ (500g)
Parastais biezpiens 6.09$ (500g) Es nemaz necerēju ko tādu te atrast, bet nu tā cena.

Mazliet dziivnieki

Olas 2.89$(12 gab.) Normāla izmēra, saucās extra large.
Tītara hot dog desiņas 2.99(450g)
Saldēta mencas fileja $5.99 (400g)

Cepamlietas un citas lietas

Milti 3.29$ (2 kg)
Cukurs 1.89$ (2kg)
Olīveļa 4.89$ (500ml)
Sausais raugs 3.99$ (113g) Citādu raugu neatradu, un arī šo ar pūlēm, tas ir, viena no veikala darbiniecēm nemaz nezināja, kas ir raugs.

Makaroni 1.69$ (900g)
Pupiņas bundžā 0.89$ (540ml)
Apelsīnu sula 3.79$ (1.89l)

… un visbeidzot.

Raffaello 1.49$ (tikai 3 gab.)

Šajā semestrī mācos tikai vienu priekšmetu, un tāpēc cenšos tajā būt cik labs vien iespējams. Pie tam, tas ir tiešām priekšmets, kas mani interesē un kurā man patīk, kā pasniedzējs stāsta. Bet tie mājasdarbi ir vienkārši mokoši. Mums kopā ir trīs mājasdarbi, no kuriem tikko pabeidzu otro. Mājasdarbs sastāv no pieciem uzdevumiem, no kuriem daži ir tādi, kurus mēģināju atrisināt kādas trīs dienas.

Rīt (otrdien) man tas ir jānodod, bet joprojām neesmu atrisinājis otro uzdevumu. Tā kā pasniedzēji ir draudzīgi pret maģistratūras un doktorantūras studentiem, tad es mierīgi varētu sev palūgt termiņa pagarinājumu, bet es sapratu divas lietas.

Pirmkārt, lai gan uzdevumu nevaru atrisināt pilnībā, kaut ko tomēr varu izdarīt. Un galu galā, ir daudzi uzdevumi ar kuriem mēs dzīvē (un matemātikā) netiekam līdz galam galā, bet starprezultāti arī ir (pierakstīšanas) vērti.

Otrkārt, nav jēgas tērēt visu savu laiku cīnoties ar kādu problēmu, kas pagaidām nav manā līmenī. Varbūt labāk patērēt laiku lai vismaz kaut ko pamācītos. Augstlēcēji jau arī nesāk ar 2.30. Mācoties LU es kaut kā vairāk tendējos uz pētniecību, bet nu saprotu, ka labāk vienkārši lasīt grāmatas, jo nav ka mēģināt kaut ko pētīt, ja nav īsti sajēgas ko un kā (un kāpēc) pētīt.

P.S. Visiem tiem, kas tomēr izturēja, un izlasīja manis rakstīto līdz galam: Vakar es ņēmu rokā draugu uzdāvināto pavārgrāmatu un pirmo reizi mūžā uzcepu maizi. Gardu itāļu maizi. Tā kā man nepatīk veikalos esošā ar gaisu piepūstā tostermaize, tad es varētu biežāk cept pats. Papildus stimuls ir tas, ka šeit (un arī lielākajā daļā dzīvokļu) elektrība un komunālie pakalpojumi ir ierēķināti īrē,  tā kā šāda maize arī izmaksā lētāk.

Ziniet, nebrauciet uz Itāliju. Kad tagad man kāds saka: “Šī pica garšo ļoti labi”, es saku: “Šis garšo pēc picas”.

Ir lietas, ko es neēdu. Senāk es neēdu olīvas un rasolu, bet šo savu trūkumu es ātri laboju. Asins desas man garšoja, kad biju mazs bērns, pēc tam man bija slikti pat paskatoties uz tām; jokaini kaut kā. Nu, neēdis asinsdesas jau vairāk kā 10 gadus, es izdomāju pamēģināt. (Saldais, Maximā var tiešām tās nopirkt. Un ne viena veida vien.) Un ar brūkleņu zapti tiešām ir ēdamas - ne über garšīgi, bet ēdami. Tagad manu neēdamo lietu sarakstā galvenais palicējs ir galerts, kurš no turienes diez vai ātri pazudīs.