Archive for the ‘Kanādas atšķirības’ Category

Kopbildes

Friday, July 11th, 2008

Es mēģinu atrast kaut kādu ērtāku un ātrāku veidu kā savas bildes ievietot internetā. Negribas arī viņas tādas super maziņas kā vienmēr, tai pat laikā, negribas aizņemt pārāk daudz vietas. Tad nu es izlēmu pagaidām iztikt ar Google Picasa. Noteikti neaizmirstiet par bildēm apakšā pievicotajiem aprakstiem! Jā, un piedodiet, ka bildes ir pavisam neapstrādātas.

Tad nu man te daudzas bildes ar draugiem un mani – kopbildes.

1. jūlijs ir Canada Day – tāds kā Kanādas 18. novembris, kad tiek atzīmēta Kanādas pirmās konstitūcijas pieņemšana 1867. gadā (man patīk darboties kā žurnālistam un izrakt informāciju par to, par ko rakstu :D ). Sakarā ar to, arī pirmdiena 30. jūnijs mums bija brīva. Kopā sanāca tāda kā četru dienu nedēļas nogale. Nedēļas nogale, kura tika pavadīta visai lieliski visādos mazos pasākumos ar draugiem, piemēram, priecājoties par Spānijas uzvaru Euro 2008.

23. jūnijs

Bet pirms tam taču bija Līgo nakts. Šeit 23. un 24. jūnijs bija darba dienas, bet es centos to ignorēt. Uztaisīju šašliku, brīnumainā kārtā atradu veikalā ķimeņu sieru un iegādājos 10 Aldara Zelta. Ugunskura nebija, bet kopā ar Rinu un Radžu saulrietu sagaidījām, kopā ar Radžu alu arī izdzērām – viņam tika 3, man pārējās. Bet simtreiz vairāk gribējās būt kaut kur Latvijā.

Mans dzīvokļa biedrs Radža trenējas Rubika kuba risināšanā. Es diemžēl nezinu nevienu risinājuma soli. Tad mēs kopā saderējām pret Rinu, ka, ja viņa izmantojot internetu spēs kubu sagrozīt pareizi vienas stundas laikā, mēs katrs viņai dosim 50$. Viņas neveiksmes gadījumā mēs neko nedabūjam. Es gan ātri sapratu, ka derības bija muļķīgs solis. Lai nu kā, Rina sasniedza kaut kādu progresu, bet pēc 40 minūtēm viņa padevās. Kāpēc es teicu, ka muļķīgs solis? Atšķirībā no viņas, inženieres, es studēju datorzinātni un zinu, ka internetā noteikti ir jābūt algoritmam priekš šādas populāras problēmas – algoritmam, kuram es iedodu visu šķautņu izkrāsojumu, un algoritms man izdod soļus, kā to atrisināt. Arī manas spējas atrast Googlē to, ko vajag, laikam ir lielākas. Tad nu pēc viņas padošanās, es 15 minūšu laikā spēju pabeigt kubu. Protams, ka viņa nebija priecīga.

t1.JPG

27. jūnijs

Caur Couchsurfing sapazinos ar divām lietuviešu daiļavām Sigitu un Ievu, kuras šeit pavadīs vasaru pie saviem radiem. Viņas gribēja, lai viņām parādu pilsētu, bet es jau pats te neko daudz nezinu. Diemžēl maza tā pilsēta, un to pašu mazumu viņas jau bija redzējušas. Tomēr, sanāca labi pavadīts laiks. Tā kā Lietuvā ir arī kaut kādas saulgriežu tradīcijas, tad nu izlēmu viņas piektdienā, 27. jūnijā, uzaicināt ciemos. Šoreiz jau es mēģināju pats uztaisīt ķimeņu sieru, un sanāca tīri labi. Iepriecināju meitenes ar lietuviešu alu un Prāta Vētras mūziku, kura darīja viņas trakas. Ieva esot bijusi uz viņu koncertu 3 reizes, un tad nu es varēju palielīties, ka esmu viņus redzējis Vilces Zaķu Pļavā spēlējam futbolu un ka viņu klases audzinātāja bija mana klases audzinātāja. Tā lūk. Mani mājas biedri gan sprieda ka Lietuviešu meitenes ir pārāk trakas priekš viņiem; viņi pat izteica hipotēzi, ka visi cilvēki no Baltijas valstīm ir traki.

t2.JPG

30. jūnijs

Pirmdienā devāmies izbraucienā ar kanoe laivām. Brauciens krietni garlaicīgāks un īsāks par Fizmatu laivu braucienu, bet bija interesanti pabūt uz ūdeņiem. Un šķiet, ka nekad es nebiju braucis ar kanoe laivām.

t3.JPG

1.jūlijs

Visbeidzot pati Canada Day. Mums blakus esošajā parkā bija liels pasākums ar visādām atrakcijām, bet nu nekas pārāk interesants tur nebija. Man vairāk bija tāda īptnēja sajūta: ir pagājis pus gads kopš esmu šeit; tā kā vajadzētu atskatīties, ko esmu sasniedzi no tā, ko gribēju, pie kā būtu jāstrādā vairāk. Vēl gan nav sanācis ar sevi saorganizēt šo pārdomu sesiju. Interesanti, ka pagājušo gad tieši ap šo laiku ierados Kanādā un Canada Day bija viens no maniem pirmajiem pasākumiem. Tīti akadēmiskā jomā, domāju, ka šī viena gada laikā esmu progresējis ļoti. Bet viemēr jau gribas vairāk.

t4.JPG

Karsts

Wednesday, June 11th, 2008

Dienas kopš ceturtdienas visu laiku vienādas: ļoti karsts dienas sākums (aptuveni +30), pēc tam tam klāt nāk pamatīgs mitrums, vakarā pērkona negaiss un zibeņi. Dažreiz ar lietu, dažreiz bez. Mums laikam tiek daļa no tiem laika apstākļiem, kas šobrīd ASV vidienē izraisa plūdus. Mājas biedrs Skots ieminējās, ka pēdējās divas dienas mums esot bijuši arī tornādo brīdinājumi. Jauki :D

Lai nu kā, šobrīd laika apstākļi ir stabilizējušies un gandrīz visu dienu lija. Tad nu varēja skatīties lietaino Spānijas-Krievijas spēli.

Piektā spēle

Tuesday, June 3rd, 2008

Nekad dzīvē nebiju redzējis tiešraidē, kā kāda komanda izcīna Stenlija kausu. Vakar cerēju redzēt, kā to izdara Detroit Red Wings, bet Pittsburgh Penguins izlīdzināja rezultātu 35 sekundes pirms pamatlaika beigām. Un tad sekoja 2,5 divdesmit minūšu gari papildlaiki. Apbrīnoju tos spēlētājus, jo pat es pie TV noguru :D

Sarkanā kļavas lapa

Tuesday, May 20th, 2008

ww1.jpgPar hokeju: uzvar stiprākais! Jā, es gribēju, lai mēs uzvaram, bet … :(. Un šeit ar “mēs” es domāju Kanādu, kaut gan, protams, par Latvijas uzvaru es priecātos vēl vairāk. Jā, es arī vietējās NBA un NHL komandas (kuras gan visas jau ir izstājušās) es saucu par “mēs”. Ja man kāds prasa, no kurienes es esmu, es saku, ka no Latvijas; ja prasītu (bet neprasa), kur es dzīvoju, nu jau es noteikti atbildētu, ka Kanādā.

Jā, man šeit patīk. Tomēr, ir arī daudzas lietas, kas nešķiet tik foršas. Vismaz es labāk apzinos, ka nekur viss nav perfekti, un cik daudz kā laba ir Latvijā. Un pat citas vietas, kur es varbūt gribētu nokļūt, ir daudzos aspektos sliktākas par šo. Tai pat laikā, es zinu, ka Kanādā nepalikšu mūžīgi. Bet es arī nejūtos tā kā daudzi citi ārzemju studenti – ka es šeit viesojos tikai uz īsu laiku, lai pēc tam dotos atpakaļ. Nē, es šeit neviesojos, es šeit studēju, un pašlaik studijas ir lielākā daļa manas dzīves – tātad, es šeit dzīvoju. Godīgi sakot, es īpaši par to nedomāju, ko es darīšu tālāk. Bet nu nevienai valstij es pašlaik nedotu vairāk par 30%, ka tā būs valsts, kurā es “beigās” dzīvošu patstāvīgi. Man liekas svarīgi pieķerties vietējajai kultūrai; nu vismaz pamēģināt. Pamēģināt dažnedažādāko ātro pārtiku, pamēģināt kļavu sīrupa alu, spiest roku satiekot cilvēku tikai pašu pirmo reizi … . Un mēģināt saprast, kā šie cilvēki dzīvo. Un kārtējo reizi – tādā veidā es tikai uzņemu jaunu pieredzi, saprotu, kas man ir svarīgs, kas man patīk labāk. Protams, ka es sveicinu franču meitenes kā Francijā :D

Redziet, Kanādā nemaz nav tik daudz lietas, ar ko šī valsts izceļas, un hokejs noteikti ir viena no šīm lietām. Katrs šeit zina vismaz kādu, kas tajā trenējas; es pagaidām pazīstu divus. Varbūt tāpēc arī man gribās, lai visām Kanādas komandām veicas labi – lai jau tiek :) Šeit ir daudzi hokeja atbalstītāji, bet ne tādi, kā Latvijā. Kad šī čempionāta sakarā tika runāts par faniem, Latvijas fani vienmēr tika pieminēti pirmie. Vienas NHL treneris šeit teica: “Es labprāt noalgotu Latvijas fanus priekš manas komandas. Mēs vinnētu visas mājas spēles!”

Es atceros, kā pirms braukšanas es runājos ar draugiem Latvijā, un ka mums šķiet, ka Kanādā viss ir kā ASV, izņemot ASV sliktās lietas – tāda kā mazliet labāka ASV versija. Tagad man jāsaka, ka es zināmā mērā varu piekrist – mēs šeit nevaram nopirkt ieročus lielveikalā, vidējais satiktais cilvēks zina, kur ir Latvija, un vispār cilvēkiem interesē kas vairāk par viņu pašu valsti.

Ļoti lielai daļai vietējo cilvēku liekas svarīgi pateikt, ka viņi nav amerikāņi, bet kanādieši. Tik daudzos gan starptautisku, gan vietējo uzņēmumu logo ir kļavas lapa. Brīžiem liekas, ka kļavas lapa tavā logo ir viens no pamatiem veiksmīgam biznesam Kanādā. Pat pārtikas lielveikala Sobeys’s (kura logo nav kļavas lapa) strādniekiem uz uniformām ir kļavas lapa, it kā viņi būt hokeja izlase. Kaut gan, ja godīgi, es neprotestēju pret uzkrītošu patriotismu – es pie tā nēsmu pieradis, jo Latvijā mums tā ir par maz.

ww2.jpg ww3.jpg

Tai pat laikā man gribas teikt cilvēkiem apkārt: “Ļaudis, jūs esat amerikāņi!” Arī tīri tehniski tas būtu pareizi, jo Kanāda taču ir daļa no Amerikas. Bet ne tehniski es to domāju. “Ļaudis! Jūs dzīvojat piepilsētās un braukājat lielās mašīnās. Jūs ēdat pārāk daudz ātro pārtiku, čipsus un dzerat koka kolu; un daļa no jums paliek resni. Jūs tāpat spēlējat beisbolu un amerikāņu futbolu. Jūs dzīvojat uz kredītkartēm un mīlat tērēt naudu, kas jums nepieder. Jūs dzerat daudz, daudz alu, un jūsu alus gaume ir īpatnēja. Nemaz nerunājot par jūsu TV reklāmu gaumi, kuras lielākoties šķiet vienkārši stulbas. Jūs neiekļaujat nodokļus cenās, un piemērojat atšķirīgus likumus atšķirīgiem valsts reģioniem. Un arī jūsu centrālie reģioni ir īpaši konservatīvi. Jūs esat vienīgā man zināmā Commonwealth valsts (bijušās Anglijas kolonijas, kuras joprojām ir tai draudzīgas), kurā mašīnas brauc pa labo pusi, jo visas jūs mašīnas nāk no ASV. Jūs esat amerikāņi!”

Tā kā es esmu cilvēks no malas, varbūt es vienkārši vēl nespēju izšķirt šīs atšķirības. Jā, es zinu ka ir dažas. Bet vispār man liekas, ka Kanāda ir tāda kā blāvāka ASV versija. ASV sliktās lietas nav tik sliktas šeit, un ASV labās lietas nav tik labas šeit. (Man ir mazliet žēl, ka dzīvojot tikai 120 km no ASV, manas iespējas iepirkties Internetā ir apmēram desmit reizes mazākas). Un ASV kultūra mani fascinē, jo tā ir tik daudzos veidos savādāka kā Eiropas kultūra, kura man tomēr šķiet sirdij tuvāka. Tajā ir daudz kas labs, kas Eiropā nav, un otrādi. Un dažreiz ir labi, ka ir viena tāda visai “dīvaina” valsts, no kuras mēs varām mācīties, kā dažas lietas darīt, un kā dažas lietas nedarīt … . Tiem cilvēkiem, kam ASV asociējas tikai ar slikto, man gribas jautāt, vai viņiem labāk būtu paticies dzīvot nacistu pārvaldītā Eiropā, vai viņiem patiktu, ja Internets varbūt pat joprojām nebūtu izgudrots, mēs nespēlētu basketbolu, mūsu mūzikas izvēle būtu divreiz šaurāka …

Es mīlu dzīvot uz šīs planētas, un iespēja mācīties un gūt kaut ko jaunu šķiet ir viena no nozīmīgākajām manas dzīves sastāvdaļām.

Maija sākums

Wednesday, May 14th, 2008

Nu es zinu, uz kuru frizētavu es vairs nekad neiešu :D

* * *

Uzzināju savu līdz šim vienīgā nokārtotā kursa atzīmi, 99 no 100. Tas pat varētu būt klases vidējais. Vēl par kaut ko esmu priecīgs: šis oficiāli ir 700ā līmeņa kurss, bet man viņu ieskaitīs kā 800ā, jo viņš bija tāds mazliet grūtāks.

Par tiem līmeņiem: 600ais līmenis ir undergraduate (bakalauru) pēdējā gada kurss, priekš kura graduate studentiem (maģistriem, doktorantiem) studentiem ir jādara kas mazliet papildus; 700ais līmenis ir tipisks graduate kurss; 800ais ietver ļoti komplicētu tematu apskati un studentu prezentācijas. Man kopā kā maģistram ir jānokārto 4 kursi, no kuriem vismaz vienam jābūt 800ā līmeņa, un ne vairāk kā viens drīkst būt 600ā līmeņa. Plus, ne vairāk kā divi no kursiem var būt no tās pašas jomas. Sliktā ziņa, ka manā jomā nav neviena 800ā līmeņa kursa, un ņemt ļoti sarežģītu kursu citā jomā būtu pašnāvība. Bet nu mani tas vairs neuztrauc :)

Plus, šeit neviens neliek maksāt papildus (maniem 16185$ gadā), ja ņem vairāk kursus, kā vajag. Es tā arī noteikti darīšu, jo ir daudzi interesanti “kvantu” kursi, un varbūt kādu spāņu valodiņu ar.

* * *

Universitātes kampuss tomēr nav tā drošākā vieta. Vakar ar draugu braucām uz mall (tirdzniecības centru), un tad viņš piepeši saprata, ka viņam vairs nav kredītkarte, kuru pirms pusstundas viņš vēl lietoja. Viņam gan tā netika izzagta no kabatas. Viņam tā izkrita kopā ar kaut kādiem papīriem; to viņš uzzināja vēlāk, kad nejauši uzgāja tos papīrus jau bez kredītkartes. Protams, kāds jau bija pamanījies iegādāties degvielu Shell benzīntankā 100$ apmērā. Es gan ceru, ka tas kāds pamanīsies arī uzzināt, ka benzīntankos parasti ir kameras, kuras spēj saskatīt mašīnu numurus :D Lai nu kā, draugs Raja savus 100$ tāpat nezaudē :)

Cik atceros, nekad dzīvē vēl sev neesmu pircis riteni. Tad nu jāpacenšas nopirkt tādu, kurš ir tīri okei, bet izskatās pagrabējis. Tā, lai zagļiem nekrīt acīs :D Šeit gandrīz katram, kam ir kādu laiku bijis ritenis, ir kāds stāsts par noskrūvētu sēdeklis, salocītu riepu, vai vienkārši pazudušu riteni. Vispār te ir diezgan populāri pirkt lietotus riteņus (varbūt zagtus, es nez), bet jau vasaras sākumā tas varētu būt pagrūtāk :(

* * *

Stāvot pārtikas veikalā, jau sāku likt uz lentas manus pirkumus. Tā kā pirmos uz tās uzliku pārstrādājamos daudzreiz lietojamos maisiņus, mazais puika aiz manis prasīja savai mammai, vai es tos pērku. Un viņa teica: “He already bought them before. He’s a wise, wise man; he tries to save our planet too.”

Mazliet uz ziemeļaustrumiem

Thursday, May 8th, 2008

Kā mēs zinām, Latvija nesen kā sāk izdot jaunā parauga pases, un ļoti vecā parauga pases tiek pasludinātas par ceļošanai nederīgām no šā jūlija. Tā kā man ir šāda veca pase, tad man bija jāatrod veids, kā to nomainīt. Un vienīgā vieta, kur es to varu izdarīt, ir Latvijas vēstniecība Kanādas galvaspilsētā. Tāpēc pēc pirmā semestra, kad man brīvāks laiks, izdomāju doties uz Otavu. Tā kā ceļš līdz turienei nav visai mazs (un līdz ar to lēts), tad izlēmu pie reizes arī apskatīt ne tik tālo (it sevišķi jau pēc otrās lielākās valsts pasaulē standartiem) Monreālu un Kvebekas Pilsētu.Mani “ciemata” draugi Rina un Radža gribēja pievienoties. Bet tā kā beigās Radža nejutās īsti ērti braukt, kad iepriekš savlaicīgi nebija informējis savu profesoru, tad mēs braucām tikai divi. Mans profesors ir ļoti atsaucīgs – es viņam pateicu iepriekšējās dienas vienpadsmitos vakarā pirms izbraukšanas. Ceļa plāns: izbraucam 21. aprīlī uz Otavu. Tur pavadām divas dienas (t.i., naktis), kuru laikā es dodos uz vēstniecību. Tad sākās ceļojuma neoficiālā daļa. Pēc Otavas trīs dienas pavadām Monreālā, un tad divas dienas Kvebekas Pilsētā. Atpakaļ braucot droši vien vēlreiz paliekam kaut kur pa nakti.trip00.jpgPlāns nebija tāds super strikts. Tas ir it sevišķi iespējams, ņemot vērā, kā viņiem te funkcionē autobusu sistēma. (Par to varbūt jau esmu rakstījis, bet atkārtošu tā vai tā.) Nopērkot biļeti no vienas pilsētas uz otru, šī biļete ir derīga vienu gadu, un es varu braukt kurā dienā un kurā laikā es gribu. Tas gan nozīmē, ka uz populāriem reisiem ir jāierodas samērā laicīgi, jo visi vienkārši stāv rindā. Un dažreiz autobusos nepietiek vietas, bet tādā gadījumā parasti ātri tiek sarūpēts otrs autobus (kurš no manas pieredzes arī var piepildīties pilns). Lai gan neatceros precīzi, vienā virzienā biļešu cenas bija apmēram šādas: Kitchener-Ottawa 60$, Ottawa-Montreal 25$, Montreal-Quebec City 35$. Tātad prieks pārvietoties publiski ir krietni dārgāks kā Latvijā.Tā kā es dzīvoju dienvidu Ontario, kas ir dienvidiem tuvākā Kanādas daļa, tad mana pilsētele ir ieskauta vienās vienīgās fermās. Braucot uz Otavu, es vismaz beidzot redzēju kādu liecību par to, ka Kanādas lielākā daļa ir savvaļa – meži un purvi.trip01.JPGtrip02.JPGOtavaIzmantojot CouchSurfing, Otavā mēs palikām pie politoloģijas maģistratūras studentes Kolīnas (Colleen). Jau autoostā viņa ar savu draugu Kolinu (Colin) sagaidīja mūs tā, kā lidostā: ar lielām lapām, uz kurām uzrakstīts ANSIS un RINA. Kā jau jūs nojaušat, lai atcerētos viņu vārdus, pietika atcerēties vienu no tiem :) Kolīnas dzīvoklītis bija gandrīz pilsētas centrā. Un kā viņa gatavo! Pirmajā vakarā pāris minūšu laikā uztapa kaut kas ļoti, ļoti garšīgs.trip03.JPGtrip04.JPGCouchtrip05.JPGDraugs Kolins ir no Halifaksas – tās pašas pilsētas, kur pašlaik spēlē Latvijas hokejisti. Kā viņš teica, tur ir tikai divas lietas ko darīt: strādāt iekš McDonald’s vai priekš armijas, un kā vienu tā otru viņš ir darījis četrus gadus. Bet arī viņš tagad studē politiku Otavā (laikam jau īstā vieta, lai to darītu), un tāpēc viņš tik labi zināja, kas kurā ēkā atrodas. Tad nu mums bija tāda vairāku stundu pastaiga ar perfekto “gidu” pa galvenajām Otavas vietām.Viena no parlamentam blakus esošajām ēkām (kas izskatās gandrīz tā pat kā pats parlaments).trip06.JPGParlamenta ēka nodega kaut kad pirmā pasaules kara vidū, neskaitot bibliotēku. Tagad gan parlaments ir uzcelts atpakaļ, bet bibliotēka ir tā pati vecā. Un man viņa atgādina kaut kādu maģisko ēku no kādas viduslaiku pasakas

trip07.JPG

Lai gan pirmajā dienā bijām par vēlu, lai tiktu iekšā parlamentā, mēs tikām iekšā divas dienas vēlāk.

trip08.JPG

Cauri Otavai tek upe, kas atdala, manuprāt, divas galvenās Kanādas provinces, Ontario un Kvebeku. Parlamenta ēka ir šīs upes krastā, Ontario pusē. Šajā krastā patiesībā ir visas galvenās valdības ēkas un citu valstu vēstniecības. Kaut kur tur tālumā vienā no augstajām ēkām ir arī Latvijas vēstniecība, kur cilvēki šķita ļoti iepriecināti, mani redzot. Pie reizes palūdzu arī iztulkot manas autovadītāja tiesības, kas ir pirmais solis, lai iegūtu Kanādas tiesības.trip09.JPGOtavas Kvebekas puse, kur zāle ir zaļāka (kad beidzas viņiem garākā ziema) un debesis ir zilākas (kad pazūd šie bildē redzamie mākoņi). Kur cilvēki maksā mazākus nodokļus un saņem vairāk naudas no valdības (laikam draudi par neatkarības pasludināšanu strādā). Kur viņi runā franciski (jā, pilnībā pietiek ar to, ka pārbrauc upi), un pat STOP zīmes ir pārtulkotas franciski (pat Francijā tā nav). Kur viņi var nopirkt alkoholu jau no 18, nevis 19, gadu vecuma, kur alus un vīns pārdodās pārtikas veikalos, un kur to, šķiet, ka var brīvi lietot uz ielas.trip10.JPGPirmās dienas vakarā bijām uz vienu mazu bāriņu, kur spēlēja grupas the Acorn solists (šo to no grupas var paklausīties šeit). Man jau baigi patikās; it sevišķi viena ātrā dziesma, kuru nu nekādi nemāku atrast.Zirneklis ar ziloņkaula olām. Šo olu dēļ šis brīnums maksā daudzus miljonus, un tā cena kopš uzbūvēšanas ir dubultojusies. Tā kopija ir atrodama arī Bilbao Spānijā.trip11.JPGAprīļa vidus bija visai silts, tāpēc mums bija brīnišķīgs pikniks vienā no pilsētas parkiem. Ar ļoti daudziem politikas studentiem :D Un pat neviens no malas nepiekasījās, ka mēs nelegāli (jo joprojām atradāmies Ontario) tukšojām vēsu baltvīnu. Daļa no biedriem pamanījās nozust ātrāk, kā citi. Kolins ir tas ar strīpaino kreklu (:trip12.JPGtrip13.JPGKolīnas draugs Jan-Mark mūs otrajā dienā aizveda uz plage (pludmali) vienā no lielajiem Otavas parkiem.trip14.JPGtrip15.JPGUn tur kalna galā ir māja, kur parasti tiek sagaidīti īpaši svarīgie valsts viesi.trip16.JPGVakarā mēs bijām uz viena Kolīnas un Kolina drauga atvadu ballīti. Tas ir, viņš uz kādu laiku brauc mācīties krievu valodu uz Sanktpēterburgu. Tad nu viņš centās tik vaļā no visa mājās esošā: grāmatām, alkohola, sēnēm … :D Piemēram, tagad man ir grāmata ar Kanādas karavīru stāstiem. Tiešām jautri spēlēt frisbiju uz Otavas ielām.Pēdējā dienā Otavā mēs vēlējāmies apskatīt arī kaut ko no kultūras. Beidzot! Runājot par muzejiem, man patīk vēstures muzeji, kas rāda kaut kādas senas kultūras. Un protams šeit Amerikā man gribas ko vairāk redzēt par indiāņiem. (Ai kā manam draugam Radžam nepatīk, ka lietoju šo vārdu, jo angliski tas nozīmē gan indiāņus, gan indiešus. Viņš saka, ka tā neesot viņu vaina, ka muļķa Kolumbs nespēj atšķirt Amerikas pamatiedzīvotājus no indiešiem. Haha!) Tad nu jau iepriekš biju dzirdējis par Civilizācijas muzeju Otavā kā īsto vietu, kur ko tādu apskatīt. (Muzejā gan arī bija daudz interesanta par kolonizatoriem, bet tas mani saistīja mazliet mazāk un mēs arī mazliet steidzāmies.)trip17.JPGKanādas indiāņu kultūra atšķīras no tiem, kas dzīvoja vairāk uz dienvidiem. Kaut vai tāpēc, ka viņiem bija jātaisa siltākas un nopietnākas mājas. Vēl man kaut kā stāv atmiņā, ka totēma stabi Kanādā vienmēr ir daudz augstāki. Vai kā man patīk krāsainas kultūras:

trip18.JPG

trip19.JPG

trip20.JPGMonreālaKanādas kultūras un arī izklaižu galvaspilsēta. Lai gan no visām Kanādas pilsētām Monreālā ir visvairāk CouchSurfing cilvēku, šī ir vienīgā vieta, kur nesanāca atrast kādu pie kā palikt. Gan tādēļ, ka sāku vēlu meklēt, gan tādēļ, ka visiem ir eksāmenu laiks. Turpretim Otavā un Kvebekas Pilsētā jau pirmie, kam vaicāju, piekrita. Tā kā mēs līdz galam nezinājām, vai mums ir pie kā palikt, tad arī nerezervējām hosteli savlaicīgi, un tas hostelis, uz kuru gājām, bija pilns. Tad nu palikām tikai pa 5$ dārgākā (un joprojām lētā) viesnīcas numuriņā.trip21.JPGCeļojot kopā ar meiteni no Japānas, ir jābūt gatavam, ka agri vai vēlu viņa gribēs iet uz China Town (ķīniešu pilsētiņu) un ēst rīsus. Bet nu man jau patīk – tas noteikti ir lētāk, garšo labi, un domājams ka ir arī visai veselīgi.trip22.JPGBet šķiet, ka Rinai tīk arī eiropeiskās āra kafejnīcas :Dtrip23.JPGMonreālas kalns, kurā mums tā arī nesanāca uzkāpt, jo bija sarunāts vakarā satikt vienu cilvēku. (Stap citu, gan Otavā, gan Monreālā mēs uz ielas uzskrējam kādam, ko jau iepriekš pazīstam. Nesaprotu, Kanādai taču būtu jābūt lielai!) Šajā dienā vēl joprojām bija kaut cik silts.trip24.JPGtrip25.JPGKad mēs teicām, ka mums joprojām nav kur palikt Monreālā, Otavā satiktais Jan-Mark mums ieteica couchsurfer  Pjēru-Olivjē. Es nejutos īpaši ērti dienu pirms ierašanās prasīt, vai viņš mūs var izmitināt. Tad nu es paprasīju, vai viņš vismaz grib hokeju skatīties kopā. Patiesībā viņš teica, ka mēs varam pie viņa palikt, bet nu no viņa vēstules es to tā precīzi nesapratu, un mēs jau paguvām iepriekš samaksāt par viesnīciņu. Lai nu kā, viņa mājās mums bija labs Hokeja un alus vakars.Spēles pēdējais periods bija visai depresīvs, jo Monreālas Canadiens gandrīz visu laiku zaudēja Filadelfijas Flyers. Bet nu beigās tomēr papildlaikā uzvarēja, un tad pilsētas ielas bija pilnas ar cilvēkiem un mašīnām, kas visu laiku taurē. Iepriekšējā Play-off sērija Monreāla uzvarēja Bostonu tikai ar septiņu spēļu palīdzību (sērija ir līdz četrām uzvarām), un pēc pēdējās spēles ielās bija pat grautiņi, tādējādi cieta daudzas policijas mašīnas un veikalu stikli. Šoreiz uz katra galvenās ielas stūra bija kāda pieci policisti. Njā, diemžēl šī pirmā spēle tā arī izrādījās vienīga, kurā Monreāla uzvarēja.trip26.JPGtrip27.JPGTad nu kopā par Pjēru-Olivjē pasēdējām mazliet vienā no bāriem uz tās pašas galvenās ielas. Laikam izskatījāmies pietiekami solīdi, lai mūs ielaistu. Un, neskatoties uz to, ka lielākā daļa kļavu sīrupa produktu man netīk, kļavu sīrupā alus bija tīri labs (laikam tāpēc, ka to sīrupu nevarēju īsti just :D). Plus, iespēja ņemt pēc patikas daudz zemesriekstus arī bija tīri laba. Varbūt gan ne īpaši veselīgi pirms gulētiešanas :(trip28.JPG

trip29.JPG

Nākamajā dienā, staigājot pa Monreālas ielām.

trip30.JPG

Man kaut kā baigi veiksmīgi sanākt neapmaldīties pilsētās. Diez vai tādēļ, ka es esmu nodarbojies ar orientēšanos; drīzāk vienkārši vēlme kontrolēt situāciju un spēja kaut cik precīzi apzināties, kur ir ziemeļi. Šķiet, ka beidzot mums bija uzradusies karte, tā kā Rina beidzot varēja saprast, kur mēs esam :Dtrip31.JPGMonreālai tāpat kā Kvebekas Pilsētai cauri tek Saint Lawrence upe, kas savieno Lielos ezerus ar Atlantijas okeānu un šķiet bija galvenais franču kolonizatoru ceļš iekšā Ziemeļamerikā. Nekāda dižā pludmale gan te nebija, bet man jau patīk jebkāda tipa ūdeņi.trip32.JPGPilsētas centrs skatoties no ostastrip33.JPGŠķiet, ka šī upe ir bijusi ļoti, ļoti svarīga (un skatoties kartē ir viegli saprast kāpēc), un upes krastos ir diezgan daudz šaujamo pavērsti ziemeļaustrumu virzienā.

trip34.JPG

Mana japāņu draudzene gribēja, lai arī es esmu ziemeļaustrumu virzienā. Baigā!trip35.JPGKvebekas PilsētaLai gan Monreāla ir franču provincē, tur uz ielas es dzirdēju vairāk angļu valodu, nekā franču. Laikam jau visiem tā pilsēta patīk pārāk daudz un visi vienkārši brauc tur. Pavisam citādi tas bija Kvebekas Pilsētā. Pirmā tantiņa, kuru satikām un kurai prasījām ceļu, nemācēja ne vārda angliski. Un arī daudzi vēlāk satiktie cilvēki.Otrā atšķirība bija tā, ka jau tuvojoties pilsētai joprojām ceļa malās daudzviet varēja manīt sniegu. Izkāpjot no autobusa mēs pārliecinājāmies, ka siltais laiks tur vēl tā īsti nav sācies.Vēl runā, ka Kvebeka esot pati eiropeiskākā Ziemeļamerikas pilsēta. Laikam ar saviem tieši 400 gadiem arī viena no vecākajām (eiropiešu taisītajām).trip36.JPGKvebeka ir uzbūvēta tāda ļoti stāva krasta augšdaļā, un acīmredzot tā ir bijusi diezgan stratēģiski svarīga. Pilētas vidū ir liels forts, un arī blakus esošajā parka ir daudzas fortifikācijas celtnes. Sākumā es domāju, ka tas ir taisīts, lai franči aizsargātos no britiem, bet šķiet, ka patiesībā tajā laikā briti jau bija pakļāvuši frančus un galvenais ienaidnieks bija ASV. Kā es jokojos, visdraudzīgākā pilsēta ar vislielāko lielgabalu skaitu.trip37.JPGSavukārt šī ēka man brīžiem atgādināja kaut kādu vampīru pārņemtu pili …trip38.JPG…, bet dažreiz to pili no Comandos 2 devītās misijas :Dtrip39.JPGManā mūžā pirmo reizi redzēju zaļu McDonald’s zīmi.

trip40.JPG

Vecākā Kanādas iela ar draudīgām lejkannām un maziem veikaliņiem ielas malās.

trip41.JPG

trip42.JPGNe gluži graffiti

trip43.JPG

Mmm…, tik jauki beidzot atkal mazliet sajuties kā Eiropā. Tiešām! Vismaz kā Francijā :)trip44.JPGKvebekas provinces karogi ar angļu fortu fonā …trip45.JPG… un es kaut kur blakus fortamtrip46.JPGJapānā lielākā daļa cilvēku mīl datorspēles. Un tā kā es ceļoju ar vienu no viņiem, agri vai vēlu man bija jāuzņem Super Mario bilde :D

trip47.JPG

Pirms mēneša te vēl bija jumts. Šķiet, ka šī ir viena nozīmīga vēsturiska ēka, un ziņās tā tika pieminēta visai daudz. Es gan precīzi neatceros.trip48.JPGŠo pilsētas bildi mēs uzņēmām no vienas viesnīcas augšējā stāva, un kad gājām no tās ārā, Krievijas hokeja izlase tieši ieradās.trip49.JPGAbas naktis, ko pavadījām Kvebekā, mēs palikām dzīvoklī pie diviem franču pārīšiem. Lai gan nesanāca ar viņiem kopā pavadīt daudz laika, tik cik sanāca, tik bija jautri. Beidzot spēlēju Wii. Es laikam vairāk piekrītu tiem cilvēkiem, ka droši vien pēc nedēļas man tas Wii būtu pilnībā apnicis.Bildē redzamais ir tas, kas notiek, kad seši cilvēki dodas uz Kubu, un katrs drīkst atgriezties ar divām pudelēm.trip50.JPGLabākais zemeņu saldējums, ko cilvēce jebkad radījusi un piedāvājusi man. Perfekts!!! Galvenais, ka es pat atceros, kā atrast īsto veikalu ;)trip51.JPGBeigās mēs atmetām sākotnējos plānus par to, atpakaļceļā kaut kur paliksim pa nakti. Pēc nedēļas braukāšanas īsti negribējās vairs. Tad nu mēs pirmdienas rītā 5:30 kāpām autobusā. Kopā pavadot autobusos kādas 13 stundas, mēs bijām beidzot atpakaļ Waterloo. Atgriežoties no Kvebekas, es cerēju, ka dienvidu Ontario būs saglabājusi savu pirms nedēļas esošo siltumu, bet nekā. Un tad nu es paliku slims uz kādām piecām dienām. Haha, kā reiz viegli noslimoju savu pēdējo brīvo nedēļu pirms studiju atsākšanās!trip52.JPG

Dubultā dzimšanas dienas ballīte

Monday, May 5th, 2008

28. martā manai kaimiņienei Karenai bija dzimšanas diena. 28. martā, piektdienā, tad arī abi atzīmējām savus divdesmit trīs. 28. martā uzņemtās dzimšanas dienas bildes man gribējās tā kārtīgi pašķirot, bet … . Mēnesi vēlāk es esmu sapratis, ka man vairs neatliek tik daudz laika domāt par foto lietām. Galu galā, es jau sen kā vairs neturu līdzi foto ekspertiem kā, piemēram, Dārtai. Tad nu piedodiet par manām dokumentālajām, bet ne mākslinieciskajām, bildēm. Ak, jā, piedodiet ar, ka mēnesi vēlāk :D

Man bija mērķis ielūgt visus, ko šeit kaut cik pazīstu. Brīnumainā kārtā, lielākajai daļai ierodoties, kopā maksimuma brīžos bijām kādi 25 cilvēki. Droši vien gandrīz visi no tiem arī ir kādās no šīm bildēm.

Pārtiktas pazušana – sekunžu jautājums

birth-010.JPG

Mans otrais mēģinājums taisīt picu, un šoreiz mazliet rīkoties, kā pienākas. Respektējot mājas biedru Maironu, man nācās protams atzīmēt “V”eģetāro picas daļu.

birth-020.jpg

birth-030.jpg

Izsalkušie vīri :D

birth-035.JPG

Mairona speciāldarinājums Karenai. Man liekas, ka bija garšīgs, bet tajā dienā bija pārāk daudz kūkas un alkohola, lai visu atcerētos.

birth-040.jpg

Nevar nepamanīt kūkas pievilkšanas spēku. Un šķiet, ka Rina ir sagatavojusi cīņai dakšiņu, lai tik viņa nepaliktu bešā.

birth-050.jpg

Tā kā mani sagaidīja kūka jau pirmajās 26. marta sekundēs, tad šoreiz man tikai viena svecīte. Labi! Es jau pilnībā piekrītu, ka kūku skaits nedrīkst būt mazāks par svecīšu skaitu.

birth-060.jpg

Šie singapūriešu puiši, Shaun un Japheth, ir riktīgs ļaunuma iemiesojums. Viņi jau iepriekš solījās, ka mēģinās mani piedzirdīt . . .

birth-070.JPG

. . . un pasākuma gaitā viņi ļoti organizēti devās uz savu mērķi.

birth-080.jpg

birth-090.jpg

Taktikas gaužām vienkārša, vienkārši visi pēc kārtas (Shaun, Julian, Christine, …) pēkšņi grib iedzert uz manu veselību. Es gan īsti nesaprotu, cik gan veselīgi tas viss beigās sanāks :D

birth-100.jpg

birth-110.jpg

birth-120.jpg

Pat mans kvantu studiju biedrs, Jamie.

birth-130.jpg

Un pēc tam viņš pats izvēlas dzert no korķīša. Godīgi?

birth-133.jpg

birth-136.jpg

Labi, ka Rina un Yingkai ir gatavi uzņemties daļu nastas

birth-140.jpg

birth-150.jpg

Jubilāri (visās četrās bildēs mēs skatījāmies uz dažādām kamerām :D)

birth-160.JPG

Dāvanas nedrīkst salīdzināt? Ai, vienalga; šie trīs sarūpēja pašas stilīgākās vakara dāvanas – no universitātes nozagti, apzīmēti klints kāpšanas akmeņi. Prieks pieķerties

birth-170.jpg

birth-180.JPG

Tik forši dzīvot divstāvu mājā. Var kāpelēt turpat.

birth-190.jpg

Beidzot publiskai apskatei tiek piedāvāts arī mans biroja biedrs Sev ar draudzeni. Viņš izlēma pamest rokmūziķa karjeru kvantu skaitļošanos dēļ. Lūk cilvēks saprot, kas patiesībā ir forši!!! Hahaha!

birth-200.jpg

*

*

*

birth-210.jpg

birth-220.jpg

birth-230.JPG

birth-240.JPG

birth-250.JPG

birth-260.JPG

birth-270.JPG

birth-280.JPG

Mājinieki protams palikuši pēdējie. Beigās visi bija vai nu saguruši, vai aprēbuši. Kurš kā spriediet paši! :D

birth-310.jpg

birth-320.jpg

Es īsti nezināju, kā šeit cilvēkiem ir ar tradīcijām. Tas ir, vai ballītēs parasti organizētājs gādā visu alkoholu, vai arī viesi. Tad nu es sekoju Latvijas pieredzei, sarūpējot mazliet “oficiālo” alkoholu. Singapūras draugiem nebija nekā (kā diez viņi plānoja mani sadzirdīt :D), bet kanādieši katrs nāca ar kasti alus. Tad nu nākamajā dienā joprojām gandrīz pilnā 12 pudeļu kaste bija statīvs dāvinātajam mākslas darbam :)

birth-330.JPG

birth-340.JPG

P.S. Mazliet tomēr cīnoties ar bildēm, man tāds novērojums, ka baltajiem cilvēkiem ir daudz tipiskāk dabūt sarkanās acis, nekā citiem. Diez tas tā vienmēr?

Pārtikas cenas

Tuesday, April 8th, 2008

Es visu laiku gribēju veikt tādu kā lielu apkopojumu par pārtikas cenām, bet paliku ar vien slinkāks un slinkāks. Tāpēc publicēšu savu puspaveikto darbu. Ja jums ir vēlme zināt ko vēl, varu mēģināt noskaidrot. Protams, neprasiet par griķiem, kefīiru vai kārtīgu rudzu maizi.

Visu laiku domāju, ka 1 Kanādas dolārs ir visai precīzi 0,50 lati, bet beidzot apskatījos Latvijas Bankas lapā, un izrādās, ka kurss ir 0,445. Nu jā, neiet mums īpaši labi Ziemeļamerikā ar to ekonomisko izauksmi. Lai nu kā, jau kādu laiku kā esmu pārstājis savā prātā konvertēt visas cenas uz latiem, ja nu vienīgi, pērkot kaut ko lielāku.

Augļi, dārzeņi un sēnes

Tomāti 2.80$/kg
Sarkanā paprika 6.55$/kg
Gurķi (puslīdz lieli) 0.79$/gab.
Baltie šampinjoni 6.59$/kg
Mandarīni 2.14$/kg
Greifrūti 0.40$/gab.
Banāni 1.08$/kg
Persiki 3.73$/kg
Mango 0.99$/gab. Tāda ņamma, kad gatavi.

Bieži vien veikalā atrodamie banāni, mango un plūmes ir vēl krietni zaļas. Bet tad es paturu tos pāris dienas istabā (ja tie piepeši nav pārāk kārdinoši, lai apēstu puszaļus) un gatavi ir.

Piena produkti

Piens 4.99$ (4l) Viņu tirgo tādos 3 x 1,33l plastmasas maisiņos.
Skābais krējums 2.19$ (500ml 14%) Nepērot lētāko, šis tiešām garšo pēc Latvijas krējuma.
Čedaras siers 3.99 (300g). Lētākais, un nav tik garšīgs kā siers Latvijā, Francijā.
Sviests 3.59$ (454g)
Granulētais biezpiens 2.79$ (500g)
Parastais biezpiens 6.09$ (500g) Es nemaz necerēju ko tādu te atrast, bet nu tā cena.

Mazliet dziivnieki

Olas 2.89$(12 gab.) Normāla izmēra, saucās extra large.
Tītara hot dog desiņas 2.99(450g)
Saldēta mencas fileja $5.99 (400g)

Cepamlietas un citas lietas

Milti 3.29$ (2 kg)
Cukurs 1.89$ (2kg)
Olīveļa 4.89$ (500ml)
Sausais raugs 3.99$ (113g) Citādu raugu neatradu, un arī šo ar pūlēm, tas ir, viena no veikala darbiniecēm nemaz nezināja, kas ir raugs.

Makaroni 1.69$ (900g)
Pupiņas bundžā 0.89$ (540ml)
Apelsīnu sula 3.79$ (1.89l)

… un visbeidzot.

Raffaello 1.49$ (tikai 3 gab.)