Sestdien sajutos kā Alise, un devos uz Kanādas Brīnumzemi (Canada’s Wonderland), iespējams lielāko atrakciju parku Kanādā. Mana cerība bija tāda, ka tā kā ārā bija nežēlīgi auksts un mēs tur ieradāmies tikai septiņos vakarā, tad parks būs pustukšs. Vai ne? Tā kā oktobra beigās brīnumi beidzās un Brīnumzeme slēdzas, parks bija piebāzts. Un rindās uz atrakcijām nācās pavadīt krietnu laiciņu. Viena atziņa ir tāda, ka rindā stāvot tie dzelži un tie augstumi liekas biedējošāki, nekā tad, kad esi iesēdies iekšā un piesprādzēts krēslā. Tad jau vairs neko …
Vēl viena motivācija braukt aukstā laikā bija cerība, ka es pārsalšu, un ienīdīšu to vietu, un nekad negribēšu atgriezties un tērēt naudu. Bet nekā, jau nolūkoju pāris lietas, ko darīt nākamo reizi, uz kurām šoreiz rindas bija nepievaramas. Piemēram šis (ieskaitot visus rupjos vārdus un sievieti blakus) ir manu darāmo lietu sarakstā: