Jaunās pasaules meklējumos

Kičenera, kura kopā ar Waterloo un Kembridžu veido tādu kā vienu lielu pilsētu (The Tri-Cities), ir vācu zemnieku nodibināta, un pirms pirmā pasaules kara pat saucās Berlīne. Lai gan vācu kopiena šeit pamazām sarūk, te joprojām ir spēkā vairākas vācu tradīcijas. Viena no tām ir Oktobrfests, kas ir tāds kā vietējais pakaļdarinājums Bavārijas festivālam.

Tad nu arī man bija mērķis izbaudīt daļu no šā vienreiz gadā notiekošā apmēram 10 dienas garā festivāla. Es biju domājis, ka festivāls ietvers daudz alus dārzus uz ielām un tamlīdzīgi, bet nekā. (Kanādas likumdošana varētu būt pietiekami strikta, lai neļautu alus dzeršanu uz ielas, pat ja tas ir alus dzeršanas festivāls.) Ko gan es gaidīju šādā aukstā laikā? Tā vietā ir daudzi kultūras klubi, kas organizē lielus iekštelpu pasākumus ar daudziem galdiem, alu, vācu desiņām, priekšnesumiem un dejām. Bet tā kā par šo kārtību uzzināju visai vēlu, biļetes un nevienu pienācīgu vietu vairs nedabūju.

Vienā no pēdējiem festivāla vakariem devāmies uz Kičeneras centru. Tur atradām ielas vidū uzslietu lietu telti, un šajā svinēšans vietā mēs tikām iekšā. Lai gan alus tur bija drausmīgs, vismaz kārtīgi padancojām vācu šlāgeru pavadībā. Desiņu ēšana šoreiz izpalika. Jāsaka, bija visai jautri, bet nākamgad varbūt jāmēģina tikt uz kādu pienācīgāku vietu. Ein Prosit!!!

This entry was posted on Tuesday, October 21st, 2008 at 4:26 pm and is filed under Kanādas atšķirības, Pasākumi. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.