“Septiņi samuraji” (1954) ir uzskatīta par vienu no labākajām Japāņu filmām. IMDB rangā Nr. 13. Tiešām laba filma. Skatoties kopā ar īstu japāņu personu, malkojot karstu sake (kuru pēc mana lūguma viņa sagādāja) un redzot, cik ļoti viņa ir ieinteresēta filmā, rodas tāda papildus noskaņa. Dārtai noteikti, skatoties filmu, ir jāpasūta kāds suši komplekts. Vērtīgi pavadaītas trīs stundas.
Mans minējums, ka filmas darbība varētu norisināties kaut kad 18., 19. gadsimtā. Pa zemi apkārt klejo laupītāji, kas ražas laikā laupa zemnieku ciematus. Viens ciemats nolemj, ka tā nevar tāpēc, tāpēc mēģina nolīgt samurajus, kas aizstāvēs viņu ciematu. Brīžiem komika, brīžiem ļoti nopietna un asa, filma piesaista uzmanību visā tās garumā. Ja vēl neesiet redzējuši, ietektu noskatīties.
P.S. Saktoties filmu, man kaut kā izdevās noķert, ka japāņu vīrieši tiek parādīt kā ļoti nopietni. Par to, ka viniem pieaugušie ir savādāki, esmu dzirdējis(slavu) stāstus no manas draudzenes Rinas. Vēl laba filma par Japānu noteikti ir nesenā “Letters from Iwo Jima” (Vēstules no Ivo Dzimas).
mmmmmmmmmmmmmm
man vnk ir liels sushi truukums organismaaa..
baac!
shitaadu kaardinaajumu!! brr
man arī bija suši kārdinājums organismā. Piektdien nācās pakļauties un sataisīt suši. Vienīgais mīnuss – tajā 5 cilvēku kompānijā es vienīgā viņus taisīju, tāpēc pēc dažiem sataisītiem apnika un rīsi un pildījumi palika pāri.
A 7 samuraji redzēti. Filma laba, bet brīžiem man likās par daudz izstiepta. Varbūt tāpēc, ka toreiz nebija suši.. ;)
Tad jau Daartai jāzin, ka manās mājās drīz būs suši vakars.. :P
Ar sushi taisiishanu laikam ir taa kaa ar sarezhgjiitu kokteilju taisiishanu – ja esi vieniigais kompaanijaa, aatri vien apniikaas :)