Šodien brīvdiena, septembra pirmā pimdiena – darba svētki! No samērā daudzajām brīvdienām šeit, neatceros nevienu, kura nebūtu bijusi piektdienā vai pirmdienā. Lai nu kā; es domāju, ka darba svētiki bez darba būtu tāpat kā Valentīndiena bez mīlestības, un tāpēc šodien sēdēju ofisā un veltīju kādas 6,5h zinātnisko rakstu lasīšanai.
Rītā sākas jaunais semestris, un, kaut gan teorētiski studijas var uzsākt jebkurā semestrī, lielākais vairākums sāk tieši rudenī. Tātad, varētu teikt, ka rītā sākas jaunais mācību gads. Universitātes ieliņas šodien mužēja no mašīnām, kurās vecāki ved savus bērnus ievākties dienesta viesnīcās. Pa Universitāti staigā apkārt mazliet apmaldījušies cilvēki prasot virzienu uz kādām ēkām, vai pat tuvāko tualeti. Beidzot pēc daudzmaz klusās vasaras parādās kāda dzīvība. Jeēeēeēe! Šī gan būs tāda kā orientācijas nedēļa, kas nozīmē, ka kampus būs pilns ar pirmkusniekiem, gataviem atzīmēt savu studiju sākumu; man pēdējā no nodarbībām brīvā nedēļa.
Arī mūsu Columbia Lake Village beidzot pildās ar jaunām sejām. Vēl gan nav sanācis satikt kaimiņus, bet nu tas mirklis nav tālu. Un man iekšā tāds patiess prieks, ka atkal kaut kas jauns sākas. Kaut kas, cerams, ļoti labs.
Liekas, ka jaabuut labi. visiem saakums.
winks Tev ;)