Uzvilku vilnas zeķes, apsedzos ar segu un tā arī pavadīju savu svētdienas vakaru. Tikai +16 un ideāli laikapstākļi, lai sēdētu mājās un skatītos olimpiādi. (Ai, redzēju tikai kā latvieši pludmales volejbolā zaudē Argentīnai). Vēl jo vairāk tāpēc, ka piektdien pabeidzu savu pēdējo mājasdarbu, un tādejādi līdz septembra sākumam esmu brīvs no mācībām.
Mazliet sanāca arī laiks nodarboties ar kulinārijas brīnumiem. Draudzene Karena beidz studijas un rīt brauc prom no Waterloo, tāpēc man vajadzēja kaut ko viņai izcept un uzrīkot tādu privātu pikniku. Šoreiz – divas dažādas pildītās picas (calzones).
Apsveicu, 1.5 mēnešu “atvaļinājums” no mācībām ir patīkama lieta.
Karena prom pavisam…? :o
Kas tgd Tevi turēs tais sienās rāpjoties..?
P.S. – tik nesaki, ka esi jau tāds profiņš, ka Tevi vairs nevajag turēt :p
Kaspar: Atvainojos par maldinaashanu: liidz septembra saakumam, ne beigaam
Baibinj: Es burtiski jau lidoju. Buutu gaajis arii shodien, bet manam ritenim nokrita kjeede un stingri iesruuda starp zobratiem. Nu jaameklee kaads instruments, lai tiktu galaa ar riteni. Taa nu es te rakstu ar melnaam rokaam :D
dirty :D
Man liekas, ka mūsu ģimene ne tikai ir aizrāvusies ar “nu” lietošanu, bet arī ar perfektu atrunu izdomāšanu :p