Jau kādu laiku, nodarbojoties ar klints kāpšanu, pagaidām darīju tikai to, ko angliski sauc par bouldering – kāpšana bez virvēm zemu virs zemes. Izlēmu pamēģināt ko vairāk, tāpēc ar Karenu braucām uz Toronto klints kāpšanas centru Joe Rockhead’s, kur mums iemācīs visus pamatus priekš top roping – kāpšanas paveida, kad virve ir piestiprināta sienas augšgalā, vienā tās galā ir pats kāpējs, otrā – persona, kas to drošina.
Sienot desmitiem dubultos astoņniekus, patīkami bija atcerēties savus senā pagātnē esošos tūrisma treniņus, un ar mezglu nebija nekādu problēmu. Tiesa tad, kad no mezgla var būt atkarīga tava dzīvība nevis no tiesnešiem saņemtais punktu skaits, jāatzīst, daudz lielāka vērība tiek pievērsta tam, kā tas izskatās. Mezgla drošinātājs gan šeit tika siets mazliet sarežģītāk nekā es senāk mācījos. Samācījāmies arī visus ne pārāk daudzos mehānismus, kā uz zemes stāvošajai personai panākt, lai klints kāpējs nesāktu lidot. Galvenais, ka instruktors bija ļoti draudzīgs un jautrs :)
Pēc nodarbības un mazas pievaktēšanas mēs tikām laisti savā vaļā. Sākumā vairākas reizes viens (vai otrs) uzkāpa augšā, un tad otrs nolaida to lejā. Teiksim tā, lai pierastu pie tā, ka ir augstu, un arī labāk iemācītos, kā piezemēt kāpēju. Karena bija mazliet uztraukusies, ka, tā kā viņa ir vieglāka, viņa nespēs mani noturēt gaisā, bet nu ar vienu triku tikām no tā vaļā (: Tad izdomājām, ka jāpraktizē arī kritieni. Vēlāk jau mēģinot grūtākus maršrutus sākās arī kritieni, kas netika apzināti izraisīti. Tā nu pamazām izstrādājām ticību viens otram.
Vēlāk arī satikām mūsu draudzeni Kristīni un vienu japāņu puiku. Tā arī neviena bilde ar mani uz sienas netika uzņemta, jo Karena bija aizņemta ar to, lai es nekristu. Tad nu būs jābrauc atkal :D
Baigais bicīc :D
Kaut ko tamliidziigu man ieksh facebook iekomenteeja puisis, kas ir mazaaks par mani ar divreiz lielaakiem bicepsiem :D
Izskaties sabijies :)
baiba gudra..baiba zin kur ir m.biceps brachii:D