28. martā manai kaimiņienei Karenai bija dzimšanas diena. 28. martā, piektdienā, tad arī abi atzīmējām savus divdesmit trīs. 28. martā uzņemtās dzimšanas dienas bildes man gribējās tā kārtīgi pašķirot, bet … . Mēnesi vēlāk es esmu sapratis, ka man vairs neatliek tik daudz laika domāt par foto lietām. Galu galā, es jau sen kā vairs neturu līdzi foto ekspertiem kā, piemēram, Dārtai. Tad nu piedodiet par manām dokumentālajām, bet ne mākslinieciskajām, bildēm. Ak, jā, piedodiet ar, ka mēnesi vēlāk :D
Man bija mērķis ielūgt visus, ko šeit kaut cik pazīstu. Brīnumainā kārtā, lielākajai daļai ierodoties, kopā maksimuma brīžos bijām kādi 25 cilvēki. Droši vien gandrīz visi no tiem arī ir kādās no šīm bildēm.
Pārtiktas pazušana – sekunžu jautājums
Mans otrais mēģinājums taisīt picu, un šoreiz mazliet rīkoties, kā pienākas. Respektējot mājas biedru Maironu, man nācās protams atzīmēt “V”eģetāro picas daļu.
Izsalkušie vīri :D
Mairona speciāldarinājums Karenai. Man liekas, ka bija garšīgs, bet tajā dienā bija pārāk daudz kūkas un alkohola, lai visu atcerētos.
Nevar nepamanīt kūkas pievilkšanas spēku. Un šķiet, ka Rina ir sagatavojusi cīņai dakšiņu, lai tik viņa nepaliktu bešā.
Tā kā mani sagaidīja kūka jau pirmajās 26. marta sekundēs, tad šoreiz man tikai viena svecīte. Labi! Es jau pilnībā piekrītu, ka kūku skaits nedrīkst būt mazāks par svecīšu skaitu.
Šie singapūriešu puiši, Shaun un Japheth, ir riktīgs ļaunuma iemiesojums. Viņi jau iepriekš solījās, ka mēģinās mani piedzirdīt . . .
. . . un pasākuma gaitā viņi ļoti organizēti devās uz savu mērķi.
Taktikas gaužām vienkārša, vienkārši visi pēc kārtas (Shaun, Julian, Christine, …) pēkšņi grib iedzert uz manu veselību. Es gan īsti nesaprotu, cik gan veselīgi tas viss beigās sanāks :D
Pat mans kvantu studiju biedrs, Jamie.
Un pēc tam viņš pats izvēlas dzert no korķīša. Godīgi?
Labi, ka Rina un Yingkai ir gatavi uzņemties daļu nastas
Jubilāri (visās četrās bildēs mēs skatījāmies uz dažādām kamerām :D)
Dāvanas nedrīkst salīdzināt? Ai, vienalga; šie trīs sarūpēja pašas stilīgākās vakara dāvanas – no universitātes nozagti, apzīmēti klints kāpšanas akmeņi. Prieks pieķerties
Tik forši dzīvot divstāvu mājā. Var kāpelēt turpat.
Beidzot publiskai apskatei tiek piedāvāts arī mans biroja biedrs Sev ar draudzeni. Viņš izlēma pamest rokmūziķa karjeru kvantu skaitļošanos dēļ. Lūk cilvēks saprot, kas patiesībā ir forši!!! Hahaha!
*
*
*
Mājinieki protams palikuši pēdējie. Beigās visi bija vai nu saguruši, vai aprēbuši. Kurš kā spriediet paši! :D
Es īsti nezināju, kā šeit cilvēkiem ir ar tradīcijām. Tas ir, vai ballītēs parasti organizētājs gādā visu alkoholu, vai arī viesi. Tad nu es sekoju Latvijas pieredzei, sarūpējot mazliet “oficiālo” alkoholu. Singapūras draugiem nebija nekā (kā diez viņi plānoja mani sadzirdīt :D), bet kanādieši katrs nāca ar kasti alus. Tad nu nākamajā dienā joprojām gandrīz pilnā 12 pudeļu kaste bija statīvs dāvinātajam mākslas darbam :)
P.S. Mazliet tomēr cīnoties ar bildēm, man tāds novērojums, ka baltajiem cilvēkiem ir daudz tipiskāk dabūt sarkanās acis, nekā citiem. Diez tas tā vienmēr?
Baliite ka tik turies :D !