Atlidojot no Rīgas, Berlīnē man nācās 22 stundas gaidīt savu lidojumu uz Nīcu. Iepriekš Berlīnē tikai biju izskrējis stopējot uz Amsterdamu vai pārnakšņojot pie couchsurfera štefana. Bet nekad nebiju bijis Berlīnes centrā. Tad šoreiz izlēmu, ka šoreiz ir īstais laik.
Neskaitot Berlīnes zoodārzu, kuru es pat nevēlējos apskatīt, vienīgais populārais, ko es zināju par Berlīni, ir Brandenburgas vārti. Tad nu es sēdos vilcienā, un mani instinkti teica, ka Aleksandra laukums varētu būt īstā vieta, kur kāpt ārā. Mani instinkti kļūdījās; nedaudz. Bez kartes es staigāju apkārt pa pilētu, saprotot, ka centrā jau tomēr es esmu, un tepat jau kaut kur tiem vārtiem jābūt. Apzinoties, ka vārti ir visai liels tūristu apskates objekts, es sekoju panorāmas ratiem, kurus tovakar redzēju kādus trīs. Tā nu es uzgāju uz ielas, kas šķita visai nozīmīga.
Ejot pa šo ielu, es novērtēju Berlīnes arhitektūtu, kas radīja tādu varenības sajūtu (kaut kas līdzīgs Vīnes varenajām ēkām, bet ne tik spēcīgs; neoklasicisms, ja nemaldos). Visai reāli acu priekšā man ik pa brīdim sanāca uzburt skatu, kā pirms septiņdesmit gadiem pa šo ielu varētu soļot vācu armijas parādes. Un tā nu beidzot nonācu līdz pašiem vātiem.
Tālāk stāsts ir par krieviem, un divām man īsti neskaidām lietām. Vārtu otrā pusē, bijušajā Rietumberlīnē, uzgāju pieminekli, kuram blakus stāvēja divi tanki un divi artilērijas lielgabali. Uz pieminekļa krievisku valodā vēstītais, šķiet, stāstīja, ka tas ir veltījums padomju karavīriem, kas krituši Berlīnes ieņemšanā. Es tā arī īsti nesapratu, kāpēc šis piemineklis ir šajā mūra pusē, jo diez vai krievi to paspāja fiksi uzcelt pirms Berlīne tika sadalīta.
Berlīnes mūris atstāja visu vecpilsētu austrumu pusē, un šeit tad parādās otrā neskaidrība. Kāpēc Berlīnē ir tik daudz krievu (valodu varēja dzirdēt visapkārt)? Mana hipotēze, ka viņi jau tur ir kopš VDR laikam, kad lietas valstī noteica padomju savienība, un droši vien arī daudzi cilvēki no krievijas sabraca. Nu tā kā pie mums.
Vienam pilsētā, kuru nezinu, nebija pārāk daudz ko darīt :) Bet kā viemēr patīkami (pat mazliet aizraujoši) redzēt ko jaunu.
Berlīne līdz šim ir gājusi secen. Fiziski esam tajā bijuši 4 reizes, bet principā neko no pilsētas redzējuši neesam. Divas reizes nemaz neizgājām no Schönefeld lidostas, vienu reizi aizbraucām līdz naktsmājām, lai nākamajā rītā brauktu atpakaļ. Vienu reizi gan aizbraucām as S-Bahn līdz pieturai, kuras nosaukumā ir Markt. Tur paēdām pusdienas (kas sastāvēja no Vella Kalpu cienīga gaļas gabala!), pastaigājām nedaudz apkārt un aizbraucām atpakaļ uz lidostu. Derētu reiz aizbraukt un apskatīties Berlīni, mūra paliekas, utt.
Nu man gan ir sanācis pa Berlīni 3 vai 4 dienas nodzīvoties. Tiešām patika, bija labi! Berlīnē ir tāds interesants piedāvājums kā Free City tour – city tours ar gados jauniem gidiem, kas par šo tūri beigās prasa ziedojumus – patīk iedod savus 5-20 EUR, nepatika, nedod nemaz. Saportams, ka paši gidi ir ieinteresēti pelnīt pēc iespējas vairāk, lidz ar to stāsta ļoti interesanti par pilsētu – godīgi sakot, tik interesanti stāstošus gidus citur neesmu saticis.
Par tiem pieminekļiem – īsti nezinu, bet pieļauju, ka Tu varētu būt sajaucis A un R puses Berlīnei. Jāņem vērā, ka bijusī A Berlīne ir ļoti attīstījusies un tagad jau izskatās daudz modernāka, vismaz centrālajā daļā. Savukārt krievi – viņi ir visur…
Un vēl – par Berlīnes Zoo – man jau nu ļoti patika! Tā ka es iesaku tur aiziet kā arī iesaku arī noēst kādu īsta turka gatavotu Kebabu – pēc tam mūsu kebabs fix vairs vispār nekārosies… :)
Es ar kaadu laiku domaaju, kura ir austrumu puse, un kura rietumu, bet beigaas tomer izdomaaju pareizi ;)